Noteiks katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību (3)

"Visu būvniecības procesa dalībnieku kopēja atbildība ir drošu un kvalitatīvu būvju radīšana, lai iedzīvotāji justos droši ikvienā ēkā. Būvniecības process ietver vairākas stadijas, piemēram, būves projektēšanu un būvdarbus. Lai nodrošinātu kvalitāti katrā no šīm stadijām, ir svarīgi skaidri definēt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību," uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

Līdz ar grozījumiem likumā skaidri tiks nodalīta katra būvniecības procesa dalībnieka atbildība - katrs dalībnieks atbild par savu būvniecības procesa daļu. Būvniecības likumā būvniecības procesa dalībnieku atbildība tiek apskatīta neatkarīgi no būvniecības procesa veida.

Iecerēts noteikt, ka būvniecības ierosinātājs piesaistīs būvprojektēšanas dokumentācijas izstrādei un īstenošanai normatīvajiem aktiem atbilstošus būvspeciālistu vai būvkomersantu (izņemot speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos), kā arī sniegs viņiem informāciju par paredzētās būves lietotāja prasībām un būves lietošanas nosacījumiem.

Tāpat būvniecības ierosinātājam būs pienākums sniegt būvprojektēšanas veicējam visu informāciju, kas ir nepieciešama būvprojektēšanas dokumentācijas izstrādei, kā arī pēc būvprojektēšanas veicēja pieprasījuma veikt nepieciešamo izpēti un iesniegt izpētes rezultātus. Izņēmums paredzēts, jo speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos būvniecības ierosinātājs var būt būvētājs, uzņemoties būvdarbu veicēja pienākumus un atbildību.

Papildus, lai novērstu praksē radušās neskaidrības tiks skaidri noteikts, ka gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs ir būvētājs, būvuzraudzība nav nepieciešama.

Būvprojektēšanas veicējs nodrošinās būvprojektēšanas dokumentācijas un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošina atbilstību piemērojamo standartu prasībām un būvprojektēšanas dokumentācijā ietvertās informācija savstarpējo saskanīgumu. Proti, būvprojektēšanas veicējs uzņemsies atbildību par to, ka tā projektētā ēka atbilst pasūtītāja prasībām un normatīvo aktu nosacījumiem.

Tāpat būvprojektēšanas veicējs atbildēs par to, ka tā izrasēto būvi ir iespējams uzbūvēt konkrētajā zemes gabalā. Šajā sakarā būvprojektēšanas veicējs būs atbildīgs par to, ka viņa rīcībā ir pietiekoša informācija, lai veiktu kvalitatīvo projektēšanu, kā arī ir atbildīgs par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem un to kvalitātes kontroli. Par būvprojektēšanas dokumentāciju kopumā ir atbildīgs tas būvprojektēšanas veicējs, kurš pēdējais veic izmaiņas vai papildinājumus būvprojektēšanas dokumentācijā, t.sk. skaņo būvdarbu veicēja pasūtīto papildu būvprojektēšanas dokumentāciju.

Autoruzraudzības ietvaros būvprojektēšanas veicējs atbild par citiem būvniecības procesa dalībniekiem doto norādījumu saturu un saskaņoto būvniecības dokumentu atbilstību būvprojektēšanas dokumentācijai.

Autoruzraudzības mērķis būs pārliecināties par to ka visi būvniecības dalībnieki ir pareizi sapratuši būvprojektēšanas dokumentāciju, tādēļ autoruzraudzības ietvaros autoruzraudzības veicējs, piemēram, veiks objekta apskati, piedalīsies nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas komisijās, atbildēs uz citu būvniecības procesa dalībnieku jautājumiem par būvprojektēšanas dokumentāciju, izskatīs darbu veikšanas projektus un ražotāju izstrādātos detalizētos darba rasējumus (ražošanas rasējumi ("shop drawings"; "workshop drawings")) un sniegs atzinumus par to atbilstību būvprojektēšanas dokumentācijai.

Ja autoruzraudzības veicējs saskaņo cita būvniecības procesa dalībnieka pasūtītu papildu būvprojektēšanas dokumentāciju, kas precizē tehniskos risinājumus būvprojektēšanas dokumentācijā, tad autoruzraudzības veicējs uzņemas būvprojektēšanas veicēja funkcijas. Parasti autoruzraudzības veicējs arī ir būvprojektēšanas veicējs, tomēr šo atbildības sadalījumu ir jāņem vērā situācijās kur autoruzraudzības veicējs nav būvprojektēšanas veicējs.

Savukārt būvdarbu veicējs nodrošina būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektēšanas dokumentācijai un tajā ietvertajiem risinājumiem, kā arī atbild par būvdarbu kvalitāti un atbilstošu būvizstrādājumu un to iestrādes tehnoloģiju izmantošanu. Ja būvprojektēšanas dokumentācijā ir norādīts, ka būvdarbos ir jāizmanto noteikts būvizstrādājums, tad šajā gadījumā par šāda būvizstrādājuma izmantošanu būvdarbos būvdarbu veicējs nenes atbildību.

Attiecībā uz standartu piemērošanu būvdarbu veicējam ir saistoši tikai obligāti piemērojami standarti, kā arī tie standarti, kuri norādīti būvprojektēšanas dokumentācijā kā būvdarbu izpildē ievērojami standarti vai par kuriem viņš ir vienojies ar būvniecība ierosinātāju un ciktāl tie attiecas uz būvdarbu organizēšanu un veikšanu.

Papildus tiks noteikts, ka būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos, piemērojamajos standartos un būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem, kā arī, ka galvenais būvdarbu veicējs ir atbildīgs par atsevišķā būvdarbu veicēja veiktajiem būvdarbiem un to kvalitātes kontroli.

Lai mazinātu strīdus situāciju rašanos, kad viena būvniecības procesa posma dalībnieki ir spiesti pārbaudīt cita procesa dalībnieka veikto darbu atbilstību normatīvo aktu prasībām, likumā tiks paredzēts, ka viņi var paļauties uz to, ka citi būvniecības procesa dalībnieki ir veikuši savus pienākumus atbilstoši (piemēram, būvdarbu veicējs var paļauties, ka būvprojekta izstrādātājs ir veicis savus pienākums atbilstoši - būvniecības ieceres dokumentācija atbilst normatīvo aktu prasībām).

Vienlaikus likumprojektā norādīts, ka paļaušanās nav attiecināma uz gadījumiem, kuros būvniecības procesa dalībniekiem ir pienākums uzraudzīt vai pārbaudīt citu būvniecības procesa dalībnieku (līdzīgi arī būvspeciālistu gadījumā). Savukārt gadījumā, ja būvdarbu laikā atklājas, ka nav ievērotas kādas prasības, piemēram, mehāniskās stiprības un stabilitāte prasības, būvdarbu veicējam ir jārīkojas tā, lai novērstu iespējamo kaitējumu.

Tāpat līdz ar grozījumiem likumā tiek precizēti Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) noteiktie uzdevumi, piemēram, turpmāk BVKB kompetencē būs arī publisku ēku atjaunošanas kontrole, ja būvdarbu veikšanai būs nepieciešama būvatļauja. BVKB tāpat turpmāk sniegs arī metodisko palīdzību pašvaldībām saistībā ar būvdarbu kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā. Tas risinās līdzšinējo situāciju, kurā daudzas personas pastāvīgi lūdz sniegt BVKB viedokli par jebkuriem ar būvniecību vai mājokļiem saistītiem jautājumiem.

Līdz ar grozījumiem likumā arī tiks precizēta būvvaldes kompetence, nosakot, ka būvvaldes kompetencē visa būvniecības administratīvā procesa ietvaros (būvniecības iecere, būvdarbi, pieņemšana ekspluatācijā) būs veikt šādas būvniecības un tehnisko prasību pārbaudes: arhitektoniskās kvalitātes pārbaudes, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē; pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteikto prasību pārbaude; normatīvajos aktos noteikto būvju novietojuma pārbaude.

Lai novērstu līdzšinējās pretrunas un iespēju dažādi interpretēt likumu normas, Ekonomikas ministrija rosina detālplānojumu izstrādes regulējumu noteikt speciālajos Ministru kabineta noteikumos par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi.

Līdz ar to Ekonomikas ministrija rosina no Būvniecības likuma svītrot normu "Ja saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, konstatējot šajā daļā minēto specifisko ietekmi, var tikt pieņemts lēmums par detālplānojuma izstrādi, priekšroka dodama detālplānojuma izstrādei."