Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) bija plānojis atstādināt šodien, 28. janvārī, pēc paša vēlēšanās no amata atkāpušos Garkalnes novada mēru Mārtiņu Gunāru Bauzi-Krastiņu (LZS), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Pūce plānojis atstādināt pēc paša vēlēšanās atkāpušos Garkalnes mēru (1)
To ministrs grasījās pamatot ar priekšsēdētājam likumos noteikto pienākumu nepildīšanu un normatīvo aktu pārkāpumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušais ministra rīkojuma projekts.
Vides aizsardzības un reģionālā ministrijas (VARAM) esot izvērtējusi domes darbu, secinot, ka tās vadība ilgstošā laika periodā sistemātiski ir pārkāpusi pašvaldību darbību reglamentējošos likumus, kā arī tā un deputāti nav ievērojuši pašu pieņemtos saistošos noteikumus.
VARAM ieskatā, Bauze-Krastiņš ir pārkāpis likumu "Par pašvaldībām", likumu "Par pašvaldību budžetiem", kā arī Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, liecina rīkojuma projekts.
Bauze-Krastiņš neesot izmantojis domes priekšsēdētāja pilnvaras, kas noteiktas likumā, lai novērstu acīmredzamas neatbilstības, un, pildot SIA "Garkalnes ūdens" kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, nav nodrošinājis pārvaldības likumā noteiktos pienākumus.
Rīkojuma projektā ministrija atsaucas uz Valsts kontroles (VK) pērnā gada revīzijas ziņojuma "Kā darbojas un saimnieko viena no Latvijas bagātākajām pašvaldībām - Garkalnes novada pašvaldība?" konstatēto un arī sniegtajiem ieteikumiem. VK toreiz secināja, ka pašvaldībā iedzīvotāju nodokļu nauda tiek tērēta bez pamatojuma un pat izšķērdīgi, pieļaujot, ka šāda nesaimnieciska aina izveidojusies saistībā ar trūkumiem novada pārvaldībā.
Saistībā ar minēto Pūce domes priekšsēdētājam pieprasīja paskaidrojumus. Izvērtējot Bauzes- Krastiņa atbildes, ministrija secinājusi, ka priekšsēdētājs nav izpildījis savu pienākumu, proti, nav veicis kontroli pār pašvaldības budžeta 2017.gada un 2018.gadam vadību.
Rīkojuma projektā skaidrots, ka pašvaldības plānoto un faktisko pamatbudžeta izdevumu starpība 2017.gadā ir 2 938 129 eiro, bet 2018.gadā - 511 323 eiro. Arī VK ziņojumā norādījusi, ka, neveicot grozījumus saistošajos noteikumos par 2017. un 2018.gada budžetiem asignējumu palielināšanai un pārsniedzot domes apstiprinātos budžeta apmērus, pašvaldības vadība nav ievērojusi likumā "Par pašvaldībām" noteiktās prasības un līdz ar to bez tiesiska pamata iztērējusi 3 449 452 eiro.
Tāpat VARAM secinājusi, ka "Garkalnes ūdens" ir cietis zaudējumus divus gadus pēc kārtas, un zaudējumi ir radušies izmaksām neatbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu noteikšanas rezultātā.
Rīkojuma projektā skaidrots, ka domes priekšsēdētājs kā "Garkalnes ūdens" kapitāla daļu turētāja pārstāvis nav veicis darbības, lai nodrošinātu, ka uzņēmums ievēro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātos tarifus, kā arī nav veicis savlaicīgas darbības, lai nodrošinātu, ka "Garkalnes ūdens" nosaka ūdenssaimniecības pakalpojumu maksu, kas atbilst ekonomiski pamatotām pakalpojumu izmaksām un nodrošina sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti. Tādējādi uzņēmuma zaudējumi ir segti no visu Garkalnes pašvaldības iedzīvotāju samaksātajiem nodokļiem.
Vienlaikus, kā atzīmē VARAM, Pārvaldības likums nosaka, ka jebkurai pašvaldības kapitālsabiedrībai ir jābūt izstrādātai un apstiprinātai vidēja termiņa darbības stratēģijai, savukārt "Garkalnes ūdens" šādas stratēģijas nav. Domes priekšsēdētājs kā uzņēmuma kapitāla daļu turētāja pārstāvis, kurš atbild par kapitālsabiedrību, nav nodrošinājis, ka tiek izstrādāta un apstiprināt stratēģija, tādējādi pārkāpjot likumā noteikto pienākumu.
Rīkojuma projektā arī uzsvērts, ka pašvaldības dome laikā no 2016.gada līdz 2018.gadam ir piešķīrusi nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus 136 774 eiro apmērā ar pamatojumu, kas neatbilst pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajiem NĪN atvieglojumu veidiem. Domes priekšsēdētājs ir piedalījies šo jautājumu virzīšanā, izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, lai gan viņam bija zināma saistošo noteikumu tiesiskā regulējuma nepilnība, secinājusi ministrija.
Priekšsēdētājam bija pienākums nodrošināt, ka domes lēmumi par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piešķiršanu tiktu pilnvērtīgi pamatoti, uzsvērts rīkojuma projektā.
Bauze-Krastiņš teica gan uzsvēra iepriekš norādīto, ka no amata atkāpjas veselības stāvokļa dēļ. "Katrs par maniem atkāpšanās iemesliem var izplatīt kādas baumas grib, bet atkāpjos veselības dēļ," viņš sacīja, paužot pārliecību, ka savus pienākumus, pretēji publiskajā telpā izskanējušajiem pārmetumiem, pildījis godprātīgi.
"Cik man zināms, savus pienākumus esmu pildījis atbilstoši. Pašvaldība mums ir labā līmenī, viss mums notiek, mums ir ļoti labs budžets, neraugoties uz finansējuma piecu miljonu eiro apmērā atņemšanu šogad," sacīja bijušais mērs, paužot pārliecību - ja pašvaldības budžeta līdzekļi būtu iztērēti nelietderīgi, lieta būtu nonākusi līdz atbildīgajām instancēm un vainīgais būtu saņēmis sodu.
TVNET jau ziņoja, ka ilggadējais Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Bauze-Krastiņš otrdien nolicis domes vadītāja pilnvaras, skaidrojot, ka tas darīts veselības stāvokļa dēļ.
Vaicāts, vai noliks arī deputāta mandātu, Bauze-Krastiņš atbildēja noliedzoši un uzsvēra, ka "atkāpās tikai no priekšsēdētāja amata".
Pašvaldībā norādīja, ka mērs "nolēmis paņemt nelielu pauzi un atgūt spēkus jaunam darba cēlienam".
Lūgts komentēt, kādam cēlienam Bauze-Krastiņš vēlas atgūt spēkus, politiķis norādīja, ka "skola ir uzcelta, ielas noasfaltētas, milzīgs darbs ir izdarīts un vienā brīdī vajag apstāties un apskatīties apkārt."
Bauze-Krastiņš domes deputātus un darbiniekus par savu lēmumu informējis šodien. Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka viņš pirmo reizi mēra amatā tika ievēlēts 2010.gadā, pēc tam attiecīgi vairākus sasaukumus pēc kārtas šo amatu saglabājot.