Finansējums valsts autoceļiem šogad būs €250,5 miljoni

Tostarp no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam 2020.gadā piešķirti 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem - 37,3 miljoni eiro. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

"Prioritāte šogad, tāpat kā pērn, būs ceļi ar lielāko satiksmes intensitāti - valsts galvenie un reģionālie autoceļi. Darbi notiks apmēram tādā pašā apmērā kā pērn, atšķirība būs finansējuma avotos, šogad vairs tikai sešos objektos darbi tiks līdzfinansēti no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem," sacīja Lange.

Lielākie būvdarbi 2020.gadā notiks Vidzemes šosejas "Sēnītes" posmā, Liepājas šosejas posmā pie Saldus, ieskaitot apļveida krustojumu, Daugavpils šosejas posmā gar Skrīveriem, kā arī uz Jelgavas šosejas.

Valsts autoceļu tīklā šogad darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir no 2019.gada. Darbi noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, kā arī uz 45 reģionālo autoceļu un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru garumā.

Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 kilometros autoceļu, kas ir tādā pašā apmērā kā 2019.gadā.

Būvdarbi šogad plānoti arī uz 42 tiltiem, no kuriem 30 būs jauni objekti, bet 12 - objekti no 2019.gada. Tostarp 13 tilti tiks pārbūvēti, bet četri tilti - izbūvēti no jauna. Darbi šogad noritēs arī uz desmit pārvadiem Vidzemes šosejas "Sēnītes" mezglā.

Būvdarbus uz Vidzemes šosejas (A2) abām brauktuvēm posmā no Garkalnes līdz "Sēnītei" un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no "Sēnītes" līdz tiltam pār Gauju plānots pilnībā pabeigt līdz šā gada novembrim. 

Lange informēja, ka ir izsludināti iepirkumi deviņiem šīs sezonas valsts finansētiem būvdarbu objektiem, bet kopumā notiek 20 iepirkumu procedūras. 

Tāpat Lange minēja, ka gada pirmajā pusē vairāk uzmanības tiks pievērsts asfaltētajiem ceļiem, bet gada otrajā pusē - grants ceļiem.

Tostarp, pēc Langes teiktā, līdzekļi, kas, ņemot vērā silto ziemu, ietaupīti ziemas uzturēšanas darbos, tiks novirzīti vietējo grants seguma autoceļu uzturēšanas darbiem vasarā.

"Latvijas valsts ceļu" Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš norādīja, ka valsts autoceļu tīklā būvniecības objektos veiktās kvalitātes pārbaudes un testi, parāda, ka būvdarbu kvalitāte gadu no gada uzlabojas, tomēr atsevišķas neatbilstības tiek konstatētas. Ceļu laboratorija 2019.gadā kopumā noņēma 2876 paraugus un veica 11 002 testus, mērījumus veicot 6780 kilometros valsts autoceļa.

"Kvalitātes pārbaudes rāda ka esam uz pareizā ceļa un būvniekos nostiprinās pārliecība, ka nekvalitatīvi strādāt nav izdevīgi. To ir sapratuši arī materiālu ražotāji. 2019.gada sezonā ceļu būvdarbos izmantoto minerālmateriālu pārbaudes liecina par būtisku uzlabojumu no karjeriem piegādāto materiālu kvalitātei," stāstīja Alberiņš. 

Viņš informēja, ka "Latvijas valsts ceļu" Ceļu laboratorijas grunts penetrācijas radara iespējas ļauj labāk novērtēt izbūvētā asfaltbetona seguma kvalitāti. Tas ļauj gan pasūtītāja gala pārbaudēs precīzi noteikt vai un kur ir kvalitātes svārstības, gan arī dod informāciju izpildītājiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem darbu veikšanas tehnoloģijā.

Līdz šim novērtēti 53 objekti, kuros 2019.gadā pabeigti darbi. Septiņos objektos piemērots cenu samazinājums kopumā 15 881 eiro apmērā, kā arī piemēroti 32 līgumsodi kopumā 47 651 eiro apmērā.

Būvdarbu kvalitātes garantijas termiņš pagarināts diviem līgumiem nepietiekama asfaltbetona sablīvējuma dēļ: Ventas tilta atjaunošana (P123) un autoceļš Jelgava-Iecava (P93). Būvniekiem būs jāveic pārbūve arī autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) posmā 10 kilometru garumā saistībā ar neatbilstoša poru satura asfaltbetonu dilumkārtā.