VBTAI: Ir pašvaldības, kas pārvēl negatīvi novērtētu bāriņtiesas sastāvu

Inspekcijas pārstāve klāstīja, ka pērn iestāde mainījusi kontroles mehānismu, un tagad pašvaldības un vietējās bāriņtiesas tiek informētas par plānotajām pārbaudēm bāriņtiesās. Taču ne vienmēr nākšana pretī pašvaldībām un bāriņtiesām atmaksājas, sprieda Gorbunova.

Pērnā gada otrajā pusē VBTAI 19 pašvaldībām nosūtījusi tiešsaistes anketas, lai apkopotu informāciju par bērnu tiesību aizsardzības jomu. Astoņas vietvaras atbildes uz jautājumiem sniegušas tikai pēc vairākkārtējiem telefoniskajiem atgādinājumiem, bet divas nav atbildējušas vispār. 

Turklāt lielākā daļa pašvaldību anketas aizpildīšanu nodevušas bāriņtiesām, lai gan informācijas pieprasījums sūtīts pašai pašvaldībai. Gorbunova klāstīja, ka lielākā daļa jautājumu aizpildīta formāli un nepilnīgi, īpaši attiecībā uz sociālo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem riska ģimenēm. Daļa pašvaldību nav varējusi norādīt bērnu skaitu vai riska ģimeņu skaita pašvaldībā.

Apkopojot pašvaldību sniegto informāciju, secināts arī, ka pašvaldībās trūkst personas, kas koordinētu un pārzinātu bērnu tiesību aizsardzības jomu kopumā. Šāda persona nepieciešama, lai "redzētu ainu kopumā", koordinētu bāriņtiesas, sociālā dienesta, ģimenes ārstu, policijas un citu iestāžu sadarbību.

VBTAI speciāliste arī norādīja, ka formāli visās aptaujātajās pašvaldībās darbojas bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas, lai arī piecās no tām grupa dibināta pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa. Taču grupas risināmie jautājumi galvenokārt attiecas uz bērnu kavējumiem izglītības iestādēs. Tikai atsevišķas pašvaldības inspekcijai norādījušas, ka sadarbības grupa arī aktualizē un sniedz priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidei un analizē sadarbību.

"VBTAI ir saskārusies ar situācijām, kad pašvaldībai sniegts negatīvs vērtējums par bāriņtiesas darbu, tomēr novada dome, bez dziļāka izvērtējuma vai noteiktiem uzdevumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai pārvēl to pašu bāriņtiesas sastāvu vai ar nelielām izmaiņām," informēja Gorbunova.

Viņasprāt, pašvaldību komentāri, ka atrast bāriņtiesu locekļus ir ļoti grūti, īpaši mazākajās pašvaldībās, liecina, ka līdz šim pašvaldība nebija objektīvi novērtējusi bāriņtiesas darbu, tās kapacitāti un citus aspektus, kas skar bērnu tiesību aizsardzības jomu. 

Gorbunova arī stāstīja, ka inspekcijā ir uzņēmusi kāda novada domes priekšsēdētāju, kurš vēlējies noskaidrot, kāpēc vietējā bāriņtiesa saņēmusi negatīvu VBTAI vērtējumu, lai gan viņš pats ir piedalījies ģimeņu apsekošanā, vienai pat palīdzējis sagādāt un skaldīt malku. Viņa norādīja, ka ne domes vadībai, ne deputātiem nav tiesību iesaistīties bāriņtiesas darbā, taču pašvaldībai jāatbild par savu institūciju darbību.

Viņasprāt, neiztur kritiku pašvaldību apgalvojumi, ka par labu bāriņtiesu darbu liecina tas, ka netiek pārsūdzēti to lēmumi. VBTAI dati liecina, ka 2018.gadā bāriņtiesas bija pieņēmušas 12 203 lēmumus, no kuriem pārsūdzēti vien 58 jeb 0,47% no visiem.

"Tas, ka personas nav izmantojušas savas tiesības pārsūdzēt bāriņtiesu lēmumu, nenorāda uz lēmuma kvalitāti un atbilstību bērna labākajām interesēm," norādīja inspekcijas vadītāja.

Viņas vadītās iestādes dati liecina, ka bērni, kuru ģimenēs ilgstoši netiek novērsti bērnu tiesību pārkāpumi, lai gan ģimene ilgstoši atrodas sociālā dienesta un bāriņtiesas redzeslokā, 90% gadījumu vienalga tiek šķirti no ģimenes, turklāt jau ar daudz lielāku traumatizāciju.