Noraida Saeimas opozīcijas priekšlikumu ieviest jaunu digitālo pakalpojumu nodokli (2)

Iestājoties pret jautājuma virzīšanu izskatīšanai parlamenta komisijās, deputāts Atis Zakatistovs (KPV LV) uzsvēra, ka nepieciešams nodalīt mērķu un taktiku sadaļu. Zakatistovs atzina, ka mērķis šāda nodokļa ieviešanai ir cēls, taču problēma saistoties ar taktiku - uzņemties cīņu par naudu vienpersoniski, lai gan labāk būtu darboties kopā ar OECD, rodot kopīgu lēmumu par šo jautājumu.

"Es atbalstu mērķus, domāju, ka visi redz, ka globalizācija un digitalizācija novedusi pie nevienlīdzības nodokļu iekasēšanas ziņā. Taču tas ir nevis vienas nācijas, bet kopīgs stāsts," sacīja deputāts.

Likumprojektu bija iesnieguši deputāti Vjačeslavs Dombrovskis (S), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Boriss Cilevičs (S), Viktors Valainis (ZZS), Jūlija Stepaņenko un Māris Kučinskis (ZZS).

Iestājoties par nepieciešamību tomēr virzīt minēto priekšlikumu, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Latvijas medijiem, kuru izdevums ir cīnīties informatīvā kara apstākļos, ir nepieciešama nauda. Viņa tāpat uzsvēra, ka mūsdienās ir būtiski mainījušās uzņēmējdarbības formas, piebilstot, ka ir nepieciešams meklēt risinājumu taisnīgai nodokļu pārdalei starp valstīm. Politiķe akcentēja, ka ir virkne valstu, kas jau izstrādājušas un iedzīvinājušas īpašus nacionālos regulējumus, lai nodrošinātu vietējo uzņēmumu attīstību.

"Katras valsts nacionālais regulējums mudinās OECD rīkoties ātrāk," pārliecināta deputāte.

Iesniegtā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pašreizējo uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu piemērošana uzņēmumiem, kas darbojas digitālajā ekonomikā, ir izraisījusi neatbilstību - vieta, kur tiek aplikta peļņa, atšķiras no vietas, kur tiek radīta vērtība. Vairums digitālo pakalpojumu sniedzēju iegūst vērtību no mijiedarbības un iesaistīšanās ar lietotāju bāzi, norādījuši deputāti.

Saskaņā ar pašreizējo starptautisko nodokļu sistēmu vērtība, ko uzņēmums iegūst no lietotāju līdzdalības, netiek ņemta vērā, sadalot uzņēmuma peļņu starp dažādām valstīm. Deputātu ieskatā ilgtspējīgākais ilgtermiņa risinājums nodokļu problēmām, ko rada digitalizācija, ir starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu reforma, par kuru notiek aktīvas diskusijas G7, G20 un OECD ietvaros, kā arī Eiropas Komisijā. Tiek apsvērti dažādi reformu priekšlikumi, piemēram, piemērot digitālo pakalpojumu uzņēmumu peļņai uzņēmumu ienākuma nodokli, nosakot nozīmīgas digitālās klātbūtnes kritērijus. 

Deputāti norādīja, ka digitālo pakalpojumu nodoklis ir pagaidu risinājums nacionālajā ietvarā līdz laikam, kamēr būs panākts atbilstošs starptautisks risinājums.

Opozīcijas deputāti uzskata, ka digitālo pakalpojumu nodoklis nodrošinās, ka lielie starptautiskie uzņēmumi veic taisnīgu ieguldījumu svarīgu sabiedrisko pakalpojumu atbalstīšanā. Digitālā nodokļa ieņēmumus varētu "lietderīgi novirzīt" Latvijas mediju stiprināšanai un kvalitatīva satura veidošanai, uzskata likumprojekta autori.

Pēdējos gados reklāmas tirgus strauji mainījies, un tas negatīvi ietekmējis vietējo mediju finansiālo stāvokli. Lielā mērā tas saistīts ar tehnoloģiju straujo attīstību, lietotāju paradumu maiņu un lielu konkurenci no ārvalstu mediju puses, norādījuši deputāti. 

Lai samazinātu pieaugušās konkurences un ieņēmumu krituma negatīvo ietekmi uz kvalitatīva satura pieejamību privātajos medijos, 2018.gadā Saeima pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus 2021.gadā. Atruna ir noteikta valsts budžeta līdzekļu pieejamībā.

Deputāti uzskata, ka līdz ar to, lai atvieglotu sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, kā arī nodrošinātu papildu līdzekļus kvalitatīva vietējā satura veidošanai, nepieciešams noteikt papildu finanšu avotus, tai skaitā ieņēmumus no jaunieviešamā digitālā nodokļa. Tādā veidā tiktu izveidots tā sauktais "savienoto trauku princips" - jo vairāk Latvijā tiek patērēti ārvalstu elektroniskie pakalpojumi, jo vairāk resursu būtu vietējiem elektroniskajiem medijiem sabiedrībai nozīmīga satura veidošanai.