ES Tiesa: Slovēnijas un Horvātijas robežstrīds nav tās jurisdikcija

Robežstrīdu izsaucis līcis Adrijas jūras ziemeļu daļā, pie kura atrodas Slovēnijas ostas pilsēta Pirana.

Hāgā bāzētā arbitrāžas tiesa 2017.gada jūnijā nolēma, ka vairāk nekā divas trešdaļas līča pienākas Slovēnijai. Horvātija, kas pretendē uz pusi līča, atteicās pieņemt tiesas lēmumu un vēlas jaunas sarunas.

ES atbalstītā tiesa deva abām pusēm pusgadu laika, lai īstenotu tās spriedumu.

Šis termiņš beidzās 2017.gada decembrī, un pēc tā abas puses sāka piemērot sodanaudas zvejniekiem no otras valsts par robežas un zvejniecības noteikumu pārkāpšanu.

Slovēnija 2018.gada jūlijā vērsās pret Horvātiju Luksemburgā bāzētajā ES Tiesā, apsūdzot Zagrebu, ka tā ir pārkāpusi ES normas, atsakoties īstenot arbitrāžas spriedumu.

ES Tiesa piektdien paziņoja, ka "lēmuma pieņemšana saistībā ar Slovēnijas iesniegto prasību nav tās jurisdikcijā".

Vienlaikus tiesa norādīja, ka abām ES valstīm strīda lietā ir pienākums atbilstoši bloka līgumam "patiesi tiekties panākt galīgu juridisku risinājumu, kas atbilstu starptautiskajām tiesībām".

Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs tviterī pauda pārliecību, ka tiesas lēmums ir "Horvātijas argumentu uzvara".

Viņš aicināja Slovēniju iesaistīties "dialogā un divpusējās sarunās, lai panāktu paliekošu risinājumu, kas būtu pieņemams abām pusēm".

Vēl pirms vērsties ES Tiesā ar prasību Slovēnija mudināja Eiropas Komisiju izdarīt pret Horvātiju spiedienu, lai panāktu, ka tā īsteno arbitrāžas spriedumu, vai arī sākt pret to oficiālas procedūras.

Brisele mudināja abas puses rast risinājumu savā starpā un piedāvāja kļūt par vidutāju.