Sākusies karogu nolaišana pie ES institūcijām (25)

Pirmais tika nolaists Apvienotās Karalistes karogs pie Eiropadomes ēkas Briselē. Tam sekos Lielbritānijas karogi pie Eiropas Parlamenta ēkām Strasbūrā un Briselē.

UK flag has been removed from the European Council. #brexit pic.twitter.com/gpOtmHA3qU

— Georg von Harrach (@georgvh) January 31, 2020

Briti atvadās no ES

Piektdien plkst.23 (sestdien plkst.1 pēc Latvijas laika) Lielbritānija atstāj Eiropas Savienību (ES), kuras sastāvā tā aizvadījusi 47 gadus.

Videouzrunā, kuru paredzēts pārraidīt stundu pirms izstāšanās no bloka, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, norādījis, ka breksits ir "brīdis, kad uzlec saule un paceļas priekškars jaunam cēlienam".

Tomēr praksē tūlīt pēc breksita maz kas mainīsies, jo sāksies pārejas periods, kas ilgs vismaz līdz šī gada beigām. Tā laikā vairums ES tiesību normu joprojām būs spēkā arī Lielbritānijā, tostarp arī personu brīvās pārvietošanās noteikumi.

Opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins norādījis, ka pēc breksita Lielbritānijai "jādzīvo tālāk" un jāgādā par labu attiecību saglabāšanu ar ES, lai tā nekristu par upuri brīvās tirdzniecības līgumam ar ASV.

Korbins piebildis, ka šodiena ir "ļoti svarīga diena ikvienam" neatkarīgi no tā, kā viņš balsojis 2016.gada referendumā.

Kenterberijas arhibīskaps Džastins Velbijs sabiedriskās raidorganizācijas BBC ceturtā radiokanāla raidījumā "Today" norādījis, ka britiem tagad esot "jāapvienojas kopīgā redzējumā", neatkarīgi no tā, "cik lielas ir domstarpības, kā to sasniegt".

Savukārt bijušais premjerministrs Deivids Kamerons, kurš kampaņā pirms referenduma vadīja "palicēju" nometni, atzinis, ka piektdiena "ir ļoti svarīga diena mūsu valstij", un paudis pārliecību, ka Lielbritānija var "izvēli, ko esam izdarījuši, pārvērst par veiksmi".

Tajā pašā laikā Breksita partijas līderis Naidžels Farāžs uzsvēris, ka "beidzot pienākusi diena, kad mēs izkļūstam brīvībā". Viņš piebildis, ka tā ir "milzīga tautas uzvara pār istablišmentu".

Sākotnēji Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES bija paredzēta jau pagājušā gada 29.martā, taču to nācās vairākkārt atlikt, jo Lielbritānijas parlaments noraidīja breksita vienošanos, ko iepriekšējā premjerministre Terēza Meja bija panākusi ar Briseli.

Džonsonam izdevās panākt modificētās vienošanās apstiprināšanu parlamentā pēc tam, kad viņa vadītie toriji pirmstermiņa vēlēšanās bija sev nodrošinājuši apakšnamā pārliecinošu vairākumu, solot breksitu beidzot īstenot.

Tas pielika punktu trīsarpus gadus ilgajām politiskajām batālijām, kas sekoja referendumam, kurā 52% britu nobalsoja par aiziešanu no ES.

Džonsons valdības sēdi piektdien notur Sanderlendā, pilsētā, kurā pirmajā, paziņojot referenduma rezultātus, breksita atbalstītāji guva virsroku.

Tikmēr breksita pretinieki plkst.15 devušies gājienā pa Vaitholu, lai "teiktu sirsnīgas ardievas" ES.

Vēlāk parlamenta laukumā uz svinībām savukārt pulcēsies breksita atbalstītāji, bet Daunigstrītā tiks uzstādīts pulkstenis, kas skaitīs līdz breksitam atlikušās pēdējās minūtes.

Ēkas gar Vaitholu tiks izgaismotas Apvienotās Karalistes karoga krāsās.

Piektdien par godu aiziešanai no ES apgrozībā tiks laista arī 50 pensu piemiņas monēta.

Tomēr pretēji "aizgājēju" vēlmei, Bigbens plkst.23 klusēs, jo tā restaurācijas darbu apturēšana atzīta par pārāk dārgu.

Džonsons Daunigstrītā desmit rīkos pieņemšanu kabineta locekļiem, saviem padomniekiem un civildienesta ierēdņiem, kas bija iesaistīti sarunās ar Briseli.

Viņi tiks cienāti ar Anglijas dzirkstošo vīnu un kanapē maizītēm ar britu delikatesēm.

Tikmēr Briselē pie visām ES institūcijām tiks nolaists Lielbritānijas karogi, no kuriem viens turpmāk būs apskatāms muzejā.

Atvadoties no Apvienotās Karalistes, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena izteikusi pateicību Lielbritānijas pilsoņiem, kas "devuši savu ieguldījumu Eiropas Savienībā un padarījuši to stiprāku".

"Tas ir stāsts par veciem draugiem un jaunu sākumu," piebildusi fon der Leiena. "Tāpēc šī ir emocionāla diena, taču es jau lūkojos uz priekšā esošo nākamo pakāpi."

Pievēršoties gaidāmajām tirdzniecības sarunām ar Londonu, EK prezidente uzsvēra, ka tās būšot "godīgas", taču katrai no pusēm tajās būs jācīnās par savām interesēm.

Tikmēr Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels jau brīdinājis, ka pēc breksita Lielbritānijas piekļuve ES tirgum būs ierobežota.

"Jo vairāk Apvienotā Karaliste novirzīsies no ES standartiem, jo mazāka būs tās piekļuve kopīgajam tirgum," uzsvēris Mišels.

Arī Īrijas vicepremjers Saimons Kovenijs sarunā ar televīzijas kanālu "Sky News" izteicies, ka Lielbritānijas un ES sarunās par jauno tirdzniecības līgumu, kam šobrīd atvēlēti 11 mēneši, būs grūti panākt vienošanos, jo pārāk daudz ir, par ko vienoties.

Tikmēr Skotijā, kuras vēlētāji referendumā nobalsoja par palikšanu ES, paredzēta sveču aizdegšana, paužot skumjas par bloka pamešanu.

Uzstājoties ar runu reģionālajā parlamentā, Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena, norādījusi, ka Skotija no ES tiek izvesta pret tās tautas pārliecinoša vairākuma gribu.

Taču viņa pauda pārliecību, ka Skotiju gaida "gaišāka un labāka nākotne kā vienlīdzīgai, neatkarīgai Eiropas valstij".

Tajā pašā laikā Velsas premjerministrs Marks Dreikfords, kas pirms referenduma aicināja balsot par palikšanu ES, norādījis, ka Velsa no bloka aiziet "ar augstu paceltu galvu" un ka "Velsa joprojām ir Eiropas nācija".

2016.gada referendumā 52,6% nobalsoja par palikšanu ES, bet atbalstu breksitam pauda tikai 47,5%.

Proeiropeiski noskaņoto liberāldemokrātu līdera pienākumu izpildītājs Eds Deivijs paziņojis, ka viņa vadītā partija "nekad nepārstās cīnīties" par "iespējami tuvāko attiecību" saglabāšanu ar ES.

Savukārt Džonsona kabineta loceklis Maikls Govs BBC raidījumā "Breakfast" paudis "atvieglojumu" un "iepriecinājumu", ka breksits "beidzot būs pagājis".