Vairākās prognozēs tiek runāts par dažādiem efektiem, ko sniegs “diženākās 2020.gadu tehnoloģijas, kas darbosies ar mākslīgā intelekta palīdzību”. Viena no visnegaidītākajām prognozēm ir arvien plašākā tehnoloģiju integrēšanās sabiedrībā, līdz ar to – palielināsies pieprasījums pēc filozofijas un lingvistikas jomu speciālistiem.
Tam iemesls ir mākslīgā intelekta vājās spējas lemt ētiski pareizi. Tieši tāpēc gan biznesam, gan likumdevējiem būs nepieciešami humanitāro jomu speciālisti – ar filozofa izglītību un tādu skatījumu uz lietām, kas ļaus veiksmīgi noteikt dažādas valodu un kultūras nianses.
Kas attiecas uz sociālpolitikas jomu, arī šeit ir vairākas prognozes. Tā, piemēram, desmitgades laikā aktualizēsies tādi jautājumi, par ko pašlaik netiek runāts. Viena no tēmām, kas varētu kļūt aktuāla tuvāko desmit gadu laikā, ir nekustamā īpašuma nepārtrauktā sadārdzināšanās un cienīgu mājvietu trūkums, kas faktiski grūdīs jaunākās paaudzes populistisku politiķu rokās, kas spēs pārliecināt par savu spēju uzlikt augstus nodokļus bagātajiem, kā arī kontrolēt mājokļu cenas vai pat – nacionalizēt dzīvojamo fondu.
Vēl viena pašlaik maz aktualizēta tēma ir arvien pieaugošais uzticības kritums Eiropas Savienībai un tās institūcijai. Tas var radīt situāciju, ka arvien vairāk valstīs pie varas nāks eiroskeptiķi, kas radīs savdabīgu centrbēdzes spēku, kas faktiski palielinās šķelšanos sabiedrībās un pastiprinās separātiskās kustības atsevišķos reģionos.
Vēl svarīgi pieminēt ir ekonomisko situāciju Dienvideiropas valstīs. Populisti, kas Grieķijā un Itālijā jau ir izveidojuši valdību, var izrādīties “sākums lielam vilnim, kas ies cauri visai desmitgadei”.