ASV prezidenta vēlēšanu matemātika

2020.gada ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju noteiks neliels skaits vēlētāju "svārstīgajos" štatos, skaidro ASV vēlēšanu eksperts.

Pastāv 55% iespējamība, ka Tramps šā gada novembrī tiks pārvēlēts, prognozē Šulcs. Tādu pašu skaitli viņš nosauca arī pērnā gada oktobrī, kad TVNET viņu intervēja pirmoreiz.

Prognoze nav mainījusies tāpēc, ka ASV prezidenta vēlēšanās vislielāko lomu spēlē vēlēšanu un balsu skaitīšanas sistēmas īpatnības, kamēr kampaņām ir mazāka nozīme.

ASV vēlēšanu matemātika

Pēdējos 20 gados jau divas reizes pierādījies tas, ka kandidāta popularitāte vēl negarantē uzvaru - tai nepieciešams arī elektoru balsojums. 2016.gadā Hilarija Klintone ieguva gandrīz par trim miljoniem vairāk vēlētāju balsu, taču elektoru balsojumā (un līdz ar to arī vēlēšanās) uzvarēja Donalds Tramps. Savukārt 2000.gada ASV prezidenta vēlēšanās Als Gors saņēma par apmēram pusmiljonu vairāk vēlētāju balsu, taču par uzvarētāju kļuva Džordžs Bušs.

Lai uzvarētu ASV prezidenta vēlēšanās, jāsavāc vismaz 270 elektoru balsis.

48 no 50 ASV štatiem tas kandidāts, kurš guvis pārsvaru, saņem pilnīgi visas šā štata rīcībā esošās elektoru balsis. Tikai divos - Menā un Nebraskā - elektoru balsis tiek sadalītas proporcionāli tam, cik daudz vēlētāju balsu kandidāti saņēmuši vēlēšanās. Daži ASV štati ir vairāk "sarkani", citi - vairāk "zili". Tajos parasti uzvar viena no partijām, neatkarīgi no tā, cik pārliecinošs ir tās kandidāts.

Balstoties uz iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem, balsošanas tendencēm un vēlētāju aptaujām, demokrātiem ir teju garantēta uzvara 19 štatos un Kolumbijas apgabalā, kas kopumā veido 222 elektoru balsis, norāda Šulcs.

Savukārt republikāņi var rēķināties ar uzvaru 25 štatos, kā arī vienu elektora balsi Menas štatā.

Kopumā viņiem garantētas 216 elektoru balsis.

Līdz ar to paliek tikai seši štati (Florida, Mičigana, Minesota, Ziemeļkarolīna, Pensilvānija un Viskonsina), kuriem kopā ir 100 elektoru balsis. Šajos štatos demokrātiem un republikāņiem ir līdzīgs atbalsts, tāpēc vēlēšanu rezultātu izšķirs tas, kurai partijai par labu galu galā noslieksies to vēlētāji.

Pēdējās četrās vēlēšanās šie štati, izņemot Minesotu, ir bijuši svārstīgi - vienā gadījumā balsojuši par demokrātiem, citā par republikāņiem. Šajos sešos štatos būs svarīgi tas, kādu kandidātu izraudzīsies demokrāti.

Par katru no tiem var izteikt prognozes. Piemēram, Minesota - 2016.gadā Tramps ar pavisam nelielu vēlētāju balsu starpību zaudēja Hilarijai Klintonei; neskatoties uz to, iedzīvotāju aptaujas liecina, ka Tramps gaidāmajās vēlēšanās par vairāk nekā 10% atpaliktu no reālākajiem demokrātu kandidātiem.

Mičiganas štatā Trampam priekšā izvirzījušies Džo Baidens, Elizabete Vorena un Bērnijs Sanderss, taču statistiski nozīmīga priekšrocība ir tikai Baidenam. Ja demokrāti uzvarētu Mičiganā, kopā ar iepriekš uzskaitītajiem "garantētajiem" štatiem partijai būtu jau 248 elektoru balsis no 270, kas nepieciešamas uzvarai.

Iedzīvotāju aptauju dati rāda, ka Floridā un Ziemeļkarolīnā ar ļoti nelielu pārsvaru izvirzījies Baidens, kamēr Trampam ir līdzīgs atbalsts kā Vorenai un Sandersam. Taču demokrātiem šajos divos štatos būtu ļoti grūti uzvarēt, jo tur ir liela baltādaino strādnieku šķira - galvenā Trampa auditorija. Ja Tramps gūtu uzvaru Floridā un Ziemeļkarolīnā, republikāņi iegūtu papildus 44 elektoru balsis, kas kopā ar "garantētajiem" štatiem veidotu jau 260 elektoru balsis.

Līdz ar to 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu izšķirs Pensilvānija (20 elektoru balsis) un Viskonsina (10 elektoru balsis).

Pašlaik vienīgais demokrātu kandidāts, kurš Pensilvānijā varētu mēroties spēkiem ar Trampu, ir Džo Baidens, kuram tas ir dzimtais štats. Pat ja demokrāti uzvarēs Pensilvānijā, līdz triumfam vēlēšanās joprojām pietrūks divas elektoru balsis.

Šādā gadījumā izšķirošā loma būs Viskonsinai. Baidens ir vienīgais demokrāts, kuram iedzīvotāju aptaujās pašlaik ir pārsvars pār Trampu, taču tas ir statistiskās kļūdas ietvaros. Ņemot vērā lielo daudzumu strādnieku šķiras vēlētāju, kā arī to, ka demokrātu kampaņa visdrīzāk koncentrēsies uz Minesotu un Mičiganu, Šulcs Viskonsinā uzvaru prognozē Trampam.

Šāda scenārija iznākums - 270 elektoru balsis republikāņiem un 268 elektoru balsis demokrātiem. Tas nozīmētu, ka Tramps ar nelielu pārsvaru tiktu pārvēlēts.

Lai arī ASV prezidenta vēlēšanas dažos aspektos ir prognozējamas, līdz 2020.gada novembrim vēl daudz kas var mainīties, piemēram, rasties jauni skandāli vai ekonomiskie satricinājumi. 2016.gada vēlēšanas parāda, ka kampaņas stratēģijai ir svarīga loma - Klintone lielā mērā zaudēja tāpēc, ka efektīvi nespēlēja pēc elektorātu balsu spēles noteikumiem.

Ņemot vērā ASV prezidenta vēlēšanu sistēmas īpatnības un Trampa potenciālo pretinieku izredzes, Šulcs secina, ka Trampa izredzes uzvarēt 2020.gada vēlēšanās pašlaik ir nedaudz augstākas nekā konkurentiem. Taču deviņu mēnešu laikā šis tas vēl var mainīties.