Kādā attīstības posmā ir vakcīna pret jauno koronavīrusu?

Kopš jūras velšu tirgus darbinieki pagājušā gada beigās sāka slimot ar šo vīrusu, eksperti ir centušies noskaidrot, no kurienes tas ir cēlies, kā izplatās un kādas varētu būt zāles pret to.

Vakcīnas radīšanas projekti ir daļa no šiem procesiem un norisinās pētniecības iestādēs visā pasaulē.

ASV jauna pētnieku grupa cer graut vakcīnu izstrādes rekordu un jau pēc trīs mēnešiem savu vakcīnu izmēģināt cilvēkiem.

Tomēr, ņemot vērā, ka joprojām nav izstrādātas vakcīnas pret jaunā koronavīrusa “ģimenes locekļiem” - SARS un MERS, kas parādījās 2002. un 2012. gadā, - jāsecina, ka vakcīnu izstrāde var aizņemt krietnu laiku.

Piemēram, vakcīnas pret ebolu izstrādei vajadzēja 20 gadus.

“Parasti ir vajadzīgi gadi, lai izstrādātu vakcīnu un novestu to līdz punktam, kad to drīkst izmantot cilvēkiem. Tiesa, daudz darba jau ir izdarīts SARS un MERS pētniecībā, tāpēc vakcīnas izstrādes process pret “2019-nCoV” nav jāsāk no nulles,” komentēja vakcīnu un viroterapijas speciāliste Brenda Hoga.

Savukārt pētnieks Amešs Adalja teica: “Mēs varam necerēt, ka vakcīnai būs nozīmīga ietekme uz pašreiz notiekošo vīrusa uzliesmojumu.”

Vakcīnas tiek radītas, paņemot daļu no infekcijas izraisītāja un ievietojot to organismā, kas stimulē imūnsistēmu iemācīties cīnīties pret patogēnu, nekaitējot organismam. Tomēr vispirms zinātniekiem ir jāatrod pareizais mērķis, kas izraisīs imūnsistēmas aizsargreakciju.

“Kad potenciālā vakcīnas platforma ir identificēta, tā tiek pētīta un attīstīta. Pēc tam, kad ir izpildītas visas drošības, kvalitātes un efektivitātes prasības, vakcīna nonāk pirmsklīniskajos pētījumos, kad tā tiek testēta ar dzīvniekiem, bet vēlāk, ja viss norisinās labi, tā tiek testēta ar cilvēkiem,” skaidroja Hoga.

Tomēr, ņemot vērā to, cik maz mēs pagaidām zinām par jauno vīrusu, kad un kurš pirmais izstrādās vakcīnu, ir neiespējami pateikt.