Tiesa apstiprina izlīgumu lietā par kompensāciju saistībā ar pirmklasnieka piekaušanu Jaunjelgavā

Tiesas pārstāve Diāna Ozoliņa atgādināja, ka Zemgales apgabaltiesā 30.janvārī tiesas sēdē puses vienojās par izlīgumu civillietā. Savukārt ar tiesas šodienas lēmumu izlīgums apstiprināts. Tiesvedība lietā izbeigta. Izlīguma saturu gan tiesas pārstāve neatklāja, līdz ar to nav zināms, vai un kādu naudas summu atbildētāja puse apņēmusies maksāt prasītājam.

Jau vēstīts, ka lieta jau skatīta visās tiesu instancēs, un Augstākā tiesa (AT) lēmusi, ka apelācijas tiesai lieta būs jāskata no jauna. Līdz šim lietu skatīja Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā, bet tagad to iztiesā apgabaltiesa Jelgavā tiesneses Anitas Misiunas vadībā.

Aizkraukles rajona tiesā spriedums tika pasludināts 2015.gadā, un prasība apmierināta daļēji, piedzenot 1000 eiro no katras piektklasnieku ģimenes. Pirmās instances spriedums tika pārsūdzēts, un 2016.gada martā Zemgales apgabaltiesa prasību apmierināja daļēji, šoreiz nospriežot piedzīt 1500 eiro no katras vainotās ģimenes. Arī šis spriedums tika pārsūdzēts un nu jau nonāca AT Senātā.

Kā skaidrots AT spriedumā, nav šaubu, ka miesas bojājumu nodarīšana bērnam mātei rada garīgas ciešanas, turklāt diezin vai pareizi būtu apgalvot, ka pilngadību sasnieguša bērna mātei pārdzīvojums par bērnam nodarītajiem miesas bojājumiem būtu mazāks.

"Šāds notikums izsauc pārdzīvojumus arī citiem ģimenes locekļiem un ne tikai. Garīgs pārdzīvojums var būt arī personām, kurām izveidojusies kāda cita, īpaša saikne ar cietušo, un pat nepazīstamiem līdzcilvēkiem, kuru empātijas līmenis ļauj izjust citas personas pārdzīvojumu, taču garīgā pārdzīvojuma esība vien nav pietiekama, lai kādu atzītu par cietušo par citai personai nodarītiem miesas bojājumiem," norādīts spriedumā.

AT arī atzinusi, ka Zemgales apgabaltiesa ir nepareizi iztulkojusi un piemērojusi Civillikuma normas, kas nosaka, ka gan vispārējā, gan speciālā tiesību norma prasījumam par morālā kaitējuma atlīdzību piešķir tai tīri personisku raksturu. Šis personiskais raksturs pēc savas būtības izslēdz solidāra prasījuma iespējamību ar kādu citu personu, kurai kaitējums nav nodarīts.

Tādējādi AT skaidro, ka apgabaltiesa ir noteikusi atlīdzību par nodarītajiem miesas bojājumiem solidāri mātei ar dēlu, taču prasījuma personiskā rakstura dēļ morālā kaitējuma atlīdzības priekšnoteikumi ir vērtējami katram prasītājam atsevišķi. AT nevar izšķirt šo strīdu pēc būtības, tādēļ AT ir pilnībā atcēlusi Zemgales apgabaltiesas spriedumu un nodevusi lietu atkārtotai izskatīšanai.

Lieta ir saistīta ar 2013.gada 22.aprīlī notikušo incidentu Jaunjelgavas vidusskolā, kad, pēc administratīvajā lietā konstatētā, divi piektās klases skolēni piekāvuši pirmās klases skolnieku. Valsts policijā tika veikta pārbaude, tostarp saņemts tiesu medicīnas eksperta atzinums, kurā norādīts, ka cietušajam nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi, kas nav radījuši nopietnus fiziskās veselības traucējumus. Izvērtējot pārbaudes rezultātus un tiesu medicīnas eksperta atzinumu, konstatēts, ka divi nepilngadīgie izdarījuši administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā - maznozīmīgu miesas bojājumu tīša nodarīšana.

Valsts policija bija ierosinājusi piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus diviem nepilngadīgajiem, kuri Jaunjelgavas vidusskolā nodarīja miesas bojājumus 1.klases skolēnam.

Gan Vecumnieku novada domes Administratīvā komisija, gan Jaunjelgavas novada domes Administratīvā komisija no policijas saņemtajā lietā konstatēja noilgumu attiecībā uz zēnu pārkāpumiem, tāpēc zēniem sodu nepiemēroja, bet viņu mātēm piemēroja naudas sodus.

Vēlāk pēc piekautā bērna mātes un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" (tagad zvērinātu advokātu birojs "Cobalt") iniciatīvas Aizkraukles rajona tiesa (tagad Zemgales rajona tiesa Aizkrauklē) ierosināja lietu, kurā tiek prasīta morālā kaitējuma atlīdzināšana no vardarbībā vainoto skolēnu ģimenēm. No katra vainotā ģimenes paredzēts solidāri piedzīt pa 10 000 eiro, kopumā - 20 000 eiro.