Pētot Kremļa kontrolētu un iedvesmotu interneta mediju saturu par Latviju 2019. gadā un 2020. gada sākumā, ir redzams, ka bieži lietots vārds, ar ko apzīmē latviešus, ir «rusofobi».
Izdevniecības Avots 2008. gadā izdotajā «Svešvārdu vārdnīcā» lasām, ka fobija ir «uzmācīgas bailes, kas attīstās dažu psihožu gadījumā». Atbilstoši Krievijas politiķu teiktajam un «medijos» rakstītajam, Latvijā rusofobija esot paaugstināta līdz valsts politikas līmenim. Ielūkosimies, ko Krievijas amatpersonas un «mediji» stāsta par rusofobiju un ar kādām tēmām un notikumiem to saista.
Tas ir oficiāli!
Sāksim ar Krievijas varas pārstāvju un diplomātu viedokli. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 2019. gada pavasarī norādīja: «Kad Igaunija, Lietuva un Latvija kļuva par NATO dalībniecēm, tās ne tikai nepieklusināja savus anti-Krievijas izteikumus un savu anti-Krievijas politiku, bet būtībā kļuva par rusofobijas līderiem Rietumu pasaulē». 1 Punkts pirmais – esam līderi!
Vēl trīs gadus pirms Lavrova teiktā, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova izteica nožēlu, ka Jūrmalā vairs nenotiek Jaunais Vilnis, kas esot bijis tik izdevīgs Latvijai: «Tagad Jūrmalā notiek rusofobu salidojumi.» 2 Kas tie bija par rusofobiem, kuri salidoja? Ministrijas pārstāve skaidro, ka Jūrmalā notika Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Višegradas grupas valstu ministru tikšanās, kuras mērķis bija pūļu apvienošana cīņai pret Krievijas draudiem. M. Zaharova pauž Krievijas oficiālo viedokli ārpolitikas jautājumos. Tātad, atbilstoši tam, ne tikai Baltijas un Polijas, bet arī Ziemeļvalstu ministri ir rusofobi. Kādā «Sputnik» 2019. gada rudens publikācijas virsrakstā ir norādīts, ka zviedri ir rusofobi jau piecsimt gadus. Kompānija paplašinās – visi, kuri uzskata, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir vairojusi nedrošību reģionā, ir rusofobi. Punkts. Zaharova turpina: «Kolēģi, tā ir jūsu izvēle, bet jums ir jāsaprot, ka pēc PSRS sabrukuma mēs tiešām darījām visu iespējamo, lai kļūtu par labiem kaimiņiem.» 3