Rīgas Klasiskās ģimnāzijas pieredze: būtiski ir radīt un attīstīt interesi par mācīšanos

Pārmaiņas attiecas gan uz mācību saturu, gan pieeju mācību norisei. Piemēram, jaunums, kas skar vidējās izglītības posmu, – uzsākot mācības 10. klasē, skolēns izvēlas vienu no skolas piedāvātajiem izvēļu groziem (piedāvājumus ar trīs padziļināto mācību priekšmetu kombinācijām veidos skolas pašas), kā arī citus kursus no skolas piedāvājuma. Viena no skolām, kur pēc direktora iniciatīvas jau sen tiek izmēģinātas un pielietotas mūsdienīgas pedagoģijas metodes, ir Rīgas Klasiskā ģimnāzija (RKĢ). Ģimnāzija savu darbu ir veidojusi līdzīgi tam, kā tas no šā gada rudens notiks visās Latvijas vidusskolās. Šajā rakstā apskatām RKĢ pieredzi, kas veidojusies jau vairāk nekā 20 gadu garumā.

Domāt par savām izvēlēm un pieņemt lēmumus

Rīgas Klasiskās ģimnāzijas pieredze liecina, – dziļa un patiesa skolēna iesaistīšanās mācību procesos un norisēs, ir panākama ar atbildības izjūtas veidošanu, ar sadarbības prasmju attīstīšanu, kā arī ar radošuma un zinātkāres veicināšanu. Bērnu dabiskās zinātkāres nostiprināšana un attīstīšana, lai mācīties nemitīgi un ar aizrautību kļūtu par ieradumu, ir viens no pilnveidotās izglītības pieejas mērķiem. Tas izpaužas gan mācību procesos un norisēs, gan arī mācību saturā, kur svarīgs akcents ir to uz to, lai skolēnos veidotos izpratne – ko un kāpēc mācāmies.

“Tikai dodot bērnam izvēli, viņā veidojas atbildība,” atzīst RKĢ direktors, Dr. paed. Romans Alijevs. “Tas ir ļoti svarīgs pamats visai dzīvei, un izvēles brīvībai ir jābūt jau izglītības sākumposmā. Jau pirmajā klasē skolēniem jāizdara savas pirmās izvēles.” Skolēni izvēlas savas interešu jeb radošās aktivitātes – piemēram, angļu valodu vai matemātiku, vai mūziku Mācību stundas laikā bērniem ir iespēja izvēlēties, kādus uzdevumus pildīt. Skolotājs ir tas, kurš palīdz skolēniem saprast, kā viņi var izvēlēties. Līdz ar brīvību un iespējām izvēlēties pamazām aug arī atbildība, – ja bērns pats izvēlas, tad viņš arī par to jūtas atbildīgs. Tāpēc pirmsskolas un pamatskolas posmos skolēnam ir svarīgi visu ko izmēģināt un atklāt savas intereses, lai vēlāk vidusskolā viņš varētu pievērsties tam, kas viņu īpaši interesē un aizrauj. Šāds princips izraudzīts arī, veidojot pilnveidoto saturu un pieeju, ko no 1. septembra sāks īstenot visās skolās Latvijā.

Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā skolēni jau pamatskolā var izvēlēties ne vien uzdevumus, bet arī katrs savu pētniecības grupu. Tādas te darbojas no septītās klases. Ir arī tādi audzēkņi, kuriem 7.-9. klašu posmā vēl grūti izdarīt izvēli. Skola respektē arī to. Bet 10.–12. klašu posmā visiem obligāti ir jāizdara sava izvēle. R. Alijevs: “Mēs it kā atgriežamies pie iesākuma – sākumskolā visiem ir noteikti jāizvēlas savas radošās nodarbes, tāpat tas jādara vidusskolā posmā, tikai tagad jāizraugās radoša darbība pētniecībā.”

Kā rāda Klasiskās ģimnāzijas pieredze, ceļš līdz pieņemtam lēmumam neizslēdz šaubas. Taču jebkas, ko esi mācījies, nekur nezūd – tas var noderēt arī tad, ja savu izvēli nākotnē gribētu mainīt. “Es izvēlējos inženierzinātņu programmu, jo man šķita, ka šis novirziens vairāk noderētu nākotnē,” – stāsta ģimnāzijas skolniece Raminta Faizulina. “Ja arī nekļūšu par inženieri, zināšanas šajā jomā man noderēs. Kaut vai datorprasmes – tās noderēs arī tad, ja es, piemēram, izdomātu kļūt par ekonomisti. Tagad mācību stundas man palīdz saprast, vai izraudzītais virziens mani patiesi interesē.”

Prasmi iedziļināties attīsta pētniecības ceļā

Ģimnāzijā jau septiņus gadus ir mācību priekšmets “Zinātniskās pētniecības darba pamati”, – skolēniem tas dod iespēju gūt padziļinātas zināšanas kādā izvēlētajā mācību priekšmetā un tematā. Skolēni no septītās klases var darboties dažādās pētniecības grupās. Vienas klases skolēni darbojas dažādās grupas (ekonomikas, filozofijas, ķīmijas, fizikas u.c. grupas). Visās grupās dalībnieki nodarbojas ar pētniecību. Skolotājs, grupas skolotājs, konsultē gan satura ziņā, gan darbu rakstīšanu – kā izvirzīt mērķi, kā atlasīt informāciju. Šāda darba lielais ieguvums ir tas, ka skolēniem paveras iespēja apgūt konkrēto vielu ne tikai teorētiski, bet arī darbojoties praktiski. Vidusskolas posmā zinātniskās pētniecības darbus izstrādā katrs skolēns atsevišķi vai grupā, un to izstrāde sadalīta vairākos posmos. Skolā arī darbojas šo darbu vērtēšanas padome, turklāt ekspertu lomā iejūtas ne vien skolotāji, bet arī skolēni.

“Manuprāt, mācīšanās procesā pats svarīgākais ir nevis tas, ko tu dari, bet gan tas, kā tu dari. Tieši ar pētniecības palīdzību vislabāk var attīstīt kompetenci jeb lietpratību,” saka ģimnāzijas ekonomikas skolotājs Dzintars Dvinskis.

Skolēnu iesaiste un aktīva darbošanās pētnieku grupās tiek ņemta vērā arī vērtējot viņu darbu, proti, tie skolēni, kuri strādā pētnieku grupās un piedalās olimpiādēs, var nepildīt visus pārbaudes darbus priekšmetos, kuros viņi savas zināšanas un prasmes ir jau apliecinājuši. “Skolotājam jāatbrīvojas no žandarma funkcijas,” – uzsver ģimnāzijas direktors. “Skolotājiem jāvienojas, ka bērns nevar visu izpildīt perfekti, tad jau viņš būtu robots. Jāatceras, ka lielie konkursi, valsts mācību olimpiādes notiek mācību gada laikā. Tāpēc šie skolēni var nerakstīt visus pārbaudes darbus, jo viņi nosacītu augstāko līmeni šeit, skolā, jau ir sasnieguši.”

Veicināt sadarbību un radošumu

RKĢ koncepcijas pamatā ir bijis un ir radošuma veicināšana. “Centāmies izveidot tādu vidi un sistēmu un lietot tādu metodoloģiju, kas palīdz jebkuram skolēnam īstenot savu potenciālu, proti, visam pārējam jābūt pakārtotam šim virsuzdevumam,” saka R. Alijevs. Šis mērķis prasījis būtiski mainīt veco sistēmu un darba organizāciju. Direktoram bija jāuzrunā kolēģi, jāizskaidro un jāiedvesmo, lai izveidotu komandu – domubiedru grupu, kas lauž veco sistēmu un rada jaunu.

Savukārt, lai iemācītos kopīgi sasniegt kādu mērķi, skolēniem jāapgūst sadarbības prasmes. “Mūsu ģimnāzijā bērni jau vairākus gadus mācās grupās pa četriem cilvēkiem. Viņi saņem uzdevumus, kas veidoti tā, lai to izpildīšanā piedalītos visi grupas dalībnieki. Uzdevumiem ir jābūt interesantiem – tas var būt kā krustvārdu mīkla, kā projekts, kā pētījums, kā atjautības uzdevums. Darbs tiek veidots tā, lai šajā četru cilvēku grupā būtu iespējams strādāt gan pa pāriem, gan individuāli. Tas arī ir jāmāca – tu esi komandā, bet tev ir arī individuāls uzdevums. Tas veicina atbildības izjūtu,” norāda R. Alijevs. Sadarbības prasmju attīstīšana attiecas arī uz skolotājiem. Sadarbojoties veidojas uzticēšanās – un attiecībās, kurās valda uzticēšanās, uzplaukst interese, kas veicina aktīvāku iesaistīšanos mācību procesos un norisēs.

Pašiem sava vērtēšanas sistēma

RKĢ ir izveidota kombinēta vērtēšanas sistēma, kur tiek liktas atzīmes par zināšanu apguvi, kā arī skolēni pelna punktus par darbu stundās un mājās. “Sākumskolā, kas mums ir pirmās trīs klases, vērtēšanas sistēma atšķiras no tās, kāda ir pamatskolā un vidusskolā,” stāsta ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā 4.-6. klasēs Inna Burova. “No ceturtās līdz divpadsmitajai klasei ir vienota summatīvā un formatīvā vērtēšanas sistēma, kur skolēni kāda mācību bloka ietvaros saņem vērtējumu ne tikai par testiem un kontroldarbiem, bet arī krāj punktus par darbu stundās, par dažādiem radošiem darbiem, ko veic mājās, un vēlāk punktu skaits pārtop atzīmē. Skolēni zina, kāds punktu skaits noteiktā laikā katrā mācību priekšmetā jāsakrāj, piemēram, latviešu valodā 200 punktu trīs mēnešos. Tā ir viena atzīme. Otru atzīmi veido mazi testi, kurus skolēni pilda katru nedēļu katrā mācību priekšmetā. Tas ir vajadzīgs, lai veiktu monitoringu un skolēniem un skolotājiem būtu priekšstats, cik daudz un labi ir apgūts iepriekšējās stundās. Savukārt mācību bloka noslēgumā skolēni raksta lielāku pārbaudes darbu, par ko saņem trešo atzīmi. Kopējais vērtējums par blokā apgūto veidojas no šīm trim atzīmēm.”

Katrs mācību priekšmets ir tematiski sadalīts blokos ar sākumu un nobeigumu. Tas sākas septembrī un beidzas novembrī. Skolēni jau mācību bloka sākumā zina tā saturu, proti, skolotājs izskaidro, ko un kā šajos trīs mēnešos skolēni apgūs, kāda būs vērtēšana. Skolēni pilda eksprestestus – ne vairāk kā 15 minūtes nedēļā, kas ļauj skolotājiem un arī pašiem skolēniem novērtēt savu zināšanu un prasmju līmeni. Skolēni par to neiegūst vērtējumu kā atzīmi, bet procentus. Skolēns redz, piemēram, ka viņš no konkrētā mācību satura apguvis apmēram pusi, tikai 52%. To redz abas puses, un skolotājs var izveidot atbilstošas grupas, diferencēt darbu un arī meklēt sev organizatorisku palīdzību.

Kā skolēni paši uztver vērtēšanas sistēmu, pārbaudes darbus? Raminta saka, – tas ļauj labāk novērtēt savu zināšanu līmeni konkrētajā brīdī. “Sākumā bija grūti pierast, ka eksprestestos ir vērtējums procentos. Manuprāt, tas tomēr ir labāk. Piemēram, 62% ir saprotamāk nekā atzīme 6 vai 7, skolēns var uzskatāmi redzēt, kādā līmenī viņš ir, pie kā jāpiestrādā, kurp jātiecas.”

Vērtēšanā visos mācību priekšmetos tiek ievērots līdzīgs princips. Savā pieredzē dalās RKĢ ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs Alvis Tukāns: “Klasēs mums ir rakstīts sauklis: zinu, protu, saprotu. Stundas sākumā vienmēr pasaku, kas skolēniem jāzina, ko viņi iemācīsies, kas būs jāsaprot, lai beigās būtu veiksmīgs iznākums. Tātad zināšanas, izpratne un prasmes. Lūk, trīs lielie kritēriji, vērtējot katru darbu.”

Mācīties ar zinātkāri un prieku

Kamēr daudzas Latvijas skolas domā par to, kā īstenot pilnveidoto saturu un pieeju, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors jau iztēlojas tālāku nākotni. Viņa vīzijā par nākotnes skolu ir bērniem vēl lielāka izvēles brīvība, kas dotu iespēju saglabāt un veicināt bērnā dabisko zinātkāri.

“Gribu, lai starp klasēm nebūtu robežu. Skolēni ir ļoti atšķirīgi, tāpēc arī vienu un to pašu procesu vajag nodrošināt atšķirīgu. Nākotnē redzu lielas, plašas mācību attīstības zonas, kas nav klases telpa. Paskatieties, kā bērni rotaļu laukumā paši izvēlas, uz kuru pusi iet, kādu nodarbi izvēlēties. Tas ir paša bērna funktieris, kas izriet no viņa konkrētās dabas, un ļoti svarīgi ir to ievērot. Man gribas iet šādu ceļu. Tad mums viena skolas teritorijas daļa būtu tāda, kurā bērni darbotos ar planšetēm, otrā attīstītu sīko motoriku, trešajā būtu stāstnieku grupa, kas izspēlēs lomu spēles, bet visās trīs bērni apgūs, piemēram, matemātiku. Tā mēs aptvertu arī pārējos mācību priekšmetus, kā valodu, datoriku, vizuālo mākslu utt. Šādi mēs dotu bērnam iespēju attīstīties vairāk atbilstoši viņam pašam, viņš līdz ar to labāk jutīsies, būs vairāk motivēts. Galvenais, lai skolēnam būtu interese, patika tajā, ko viņš dara, un lai viņš arī varētu mainīt izraudzīto variantu pret kādu citu. Un tad konkrētais saturs, kaut vai matemātikā, bērnam būs saprotams ne tikai formāli, bet arī pēc būtības.”

Raksts sagatavots pēc Skola2030 publikācijas.

Plašāk par pilnveidoto mācību pieeju un saturu uzziniet šeit.

Intervija ar RKĢ direktoru