/nginx/o/2020/02/04/12914627t1h67b1.jpg)
"Kad pārcēlos uz Norvēģiju, ilgi nevarēju saprast, kāpēc šeit tik maz strādā. Visi bērnudārzi beidz darbu plkst.16.30, bet faktiski visi bērniem atnāk pakaļ jau līdz plkst.16.00. Pēc plkst.15.30 veidojas lieli sastrēgumi. Šajā laikā veikalos nevar ne apgriezties, jo visi pēc darba iepērkas," raksta Veronika.
Pēc pieciem cilvēku un automašīnu kļūst ievērojami mazāk, jo norvēģi vakariņo.
Darba kultūra Norvēģijā atšķiras no tās, pie kuras esam raduši mēs.
"Oficiāli darba diena Norvēģijā ir septiņas ar pusi stundas gara, bet realitātē vairums biroja darbinieku strādā sešas līdz septiņas stundas dienā. Gandrīz visi sāk strādāt agri - septiņos vai astoņos no rīta. Pusdienu pārtraukums parasti ir ļoti īss, tikai pusstunda (taču kafijas pauzes norvēģi atļaujas kaut ik stundu).
Norvēģijā ir kāda ļoti interesanta lieta - atvaļinājums visiem. Tas notiek jūlijā, un tad valsts būtībā "atslēdzas": 80% vai pat 90% norvēģu ir vienlaicīgi aizgājuši atvaļinājumā.
Daudziem pat darba līgumā ierakstīts, ka trīs no piecām atvaļinājuma nedēļām jāizņem jūlijā. Šajā laikā nestrādā arī bērnudārzi un skolas. Oslo ielās jūlijā valda tukšums. Norvēģi bauda atvaļinājumu Eiropas dienvidos vai vasarnīcās Norvēģijas kalnos.
Šajā laikā nedarbojas gandrīz visi biroji, daudzi uzņēmumi. Izmantot dažādus pakalpojumus kļūst ļoti grūti.
Pirms dažiem gadiem mēs pārcēlāmies no vienas pilsētas uz citu. Pārcelšanās iekrita jūlijā - obligātā atvaļinājuma laikā. Mēs iepriekš bijām pasūtījuši interneta ievilkšanu jaunajā mājā. Taču mums nācās veselas trīs nedēļas iztikt bez tā, jo visi montieri bija atvaļinājumā un neviens mums nevarēja ievilkt kabeli," raksta Veronika.
/nginx/o/2020/02/17/12947142t1hfe2b.png)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)