/nginx/o/2020/02/17/12947142t1hfe2b.png)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Raksta turpinājums
/nginx/o/2020/02/04/12914691t1h2510.jpg)
Bez bērnudārzu cenām vērts pieminēt arī citas izglītības iestāžu īpatnības.
Mācības Norvēģijā. Guļ ārā, bet stundās rotaļājas
Veronika raksta: "Norvēģijas bērnudārzos mazie bērni diendusu guļ ratiņos svaigā gaisā - vienalga, vai ārā sniegs vai lietus, vējš vai spilgta saule, turklāt arī aukstumā līdz -10 grādiem. Audzinātāji bērnus pēc pusdienām sagulda ratiņos un ved laukā gulēt. Dažos bērnudārzos ir nojumes ratiņiem, citos nav.
Kad mana meita sāka iet dārziņā Norvēģijā, es visiem spēkiem biju pret gulēšanu ratiņos ārā, bet pēc tam nomierinājos un atradu tajā daudzus plusus. Bērni elpo svaigu gaisu, viņiem ir veselīgs un stiprs miegs, turklāt arī uzlabojas imunitāte."
Veronika arī stāsta, ka skolā mācību procesā bieži tiekot izmantotas rotaļas, īpaši mazākajās klasēs. Piemēram, matemātikas stundās spēlē "veikalos" - ir produkti, rotaļu nauda un kases aparāti.
Savukārt angļu valodas stundās bērni pārģērbjas par multfilmu varoņiem un izspēlē ainas angļu valodā. Skolās ir diezgan daudz skolotāju-vīriešu.
Ja bērns dzīvo tālu no skolas, viņam pakaļ atbrauc autobuss vai taksometrs, kas aizved uz mācību iestādi un pēc stundām atved atpakaļ. "Tālu no skolas" - pirmklasnieku gadījumā tie ir divi kilometri, vecākajiem četri.
"Mēs dzīvojam septiņu kilometru attālumā no skolas, tāpēc mana meita vēl daudzus, daudzus gadus uz skolu varēs braukāt taksometrā. Vismaz reizi nedēļā bērni dodas pārgājienā kalnos vai mežā. Pārgājiens var ilgt dažas stundas, bet citreiz visu dienu.
Liels norvēģu skolu mīnuss - tajās nepasniedz siltas pusdienas vai vispār jebkādu ēdienu. Katru dienu vecākiem jāgatavo un jādod līdzi ēdiens visai dienai," stāsta Veronika.