Briseles efekts jeb kā ES spēj mainīt dažādus procesus pat ļoti tālu no tās robežām (7)

Kā norāda medijs “Foreign Affairs”, pesimisms saistībā ar Eiropas Savienību nav nekāds jaunums vai pārsteigums. Sava veida krīzes ir vērojamas visā pasaulē, kas skar Eiropu. Ķīna ir kļuvusi par lielu ekonomisko spēlētāju, Krievija uzspiež savu gribu visur pasaulē. Cilvēki demokrātiskajās valstīs arvien vairāk tic populistiskām idejām. Arī Lielbritānijai pametot Eiropas Savienību, pat naskākie Eiropas vienotības idejas atbalstītāji ir sākuši šaubīties par to.

Tomēr viss nebūt nav tik slikti, kā var šķist. Ļoti svarīgs faktors, kas Eiropas Savienībā ir nemainīgi spēcīgs, neraugoties uz dažādiem ārējiem draudiem un kurā ES spēj noteikt ļoti augstus standartus, ir tirdzniecības un biznesa regulas.

Eiropas Savienības regulējumi nosaka, kādus produktus ražo un kā veidot biznesu ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Tā kā šiem regulējumiem ir ļoti nozīmīga loma, Eiropas Savienība var transformēt globālos tirgus savā labā, sākot jau ar to sadalījumu sektoros. Piemēram, privāto datu aizsardzības nozarē. Eiropas Savienība šī iemesla dēļ saglabā ļoti nozīmīgu spēku pasaules ekonomikā.

Briseles efekts

Eiropas regulu spēks ievērojami pārsniedz faktiskās kontinenta un Eiropas Savienības robežas. ES regulas nosaka noklusētos privātuma iestatījumus “iPhone” tālruņos. Regulas nosaka, kādā veidā medus tiek iegūts Brazīlijā, kā koksne tiek zāģēta Indonēzijā, un kādus pesticīdus drīkst izmantot kakao plantācijās Kamerūna.

Regulas nosaka, kāds aprīkojums drīkst būt ražotnēs Ķīnā. Tie ir tikai daži piemēri, kā Eiropas Savienības politika spēj mainīt un ietekmēt globālos tirgus. Tas tiek saukts par “Briseles efektu”.

Pateicoties Briseles efektam, Eiropas ietekme uz patērētāju tirgu ir ļoti milzīga – kompānijas, kas eksportē savas preces uz Eiropas Savienību no jebkuras vietas pasaulē, apzinās, ka tām ir jāņem vērā Briseles noteiktie standarti.

Eiropas Savienībā dzīvo 516 miljoni cilvēku, un tās vidējais IKP ir aptuveni 38 tūkstoši eiro uz cilvēku. ES ir lielāks tirgus nekā ASV, kā arī – tas ir daudz brīvāks nekā Ķīnas iekšējais tirgus. Tāpat ES ir otrais lielākais importētājs pasaulē. Līdz ar to – daudzas kompānijas, kas gūst labumus no eksporta uz ES valstīm, pielāgojas Briseles noteiktajiem standartiem.

Tirgus lielums nav vienīgais, kas izskaidro Eiropas spēju regulēt procesus ne tikai Savienības iekšienē, bet arī ārpus Eiropas robežām. Eiropas Savienība ir radījusi plašu institucionālo arhitektūru, un ir izteikusi politisko gribu paplašināt regulējumus. Briselei ir plašas pilnvaras izvērtēt, kādi produkti atbilst, un kādi neatbilst Eiropas Savienības iekšējam tirgum. Tieši tāpēc notiek regulāri izvērtējumi, vai attiecīgie produkti atbilsti Briseles prasībām.

Briseles efekta rezultātā ES nav nepieciešams noteikt konkrētus standartus ikvienam – katrs, kurš vēlas ienākt Eiropas tirgū, ir spiests pielāgoties ES standartiem, tādējādi – Eiropa spēj mainīt un kontrolēt procesus pat tālu no savas jurisdikcijas.

Datu prasības

Eiropas Savienība ir spējusi ar savu regulu spēku panākt reālas pārmaiņas, kas attiecas uz personas datu aizsardzību. 2016. gadā Eiropas Savienība ieviesa Vispārējo Datu aizsardzības regulu (GDPR), kas limitē iespējas, ko uzņēmumi vai kādas citas institūcijas var pieprasīt no cilvēka.

Eiropas Savienībā ir stingri noteikts, ka jānodrošina cilvēku datu integritāte un drošība. Tāpat tiek norādītas “tiesības būt aizmirstam”. Tādējādi cilvēks savas dzīves laikā var pieprasīt, lai pēc viņa nāves visi personas dati tiktu dzēsti.

Kas attiecas uz uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem – tiem ir jāņem vērā, ka produkts vai pakalpojums nepārkāps datu aizsardzības prasības. Kompānijas, kas pārkāpj datu aizsardzības regulu, var tikt pie milzīga soda – pat 20 miljonu eiro apmērā.

GDPR pieņemšana ir bijis ilgs process. ASV valdība un Savienoto Valstu vadošās kompānijas kā “Cisco”, “Intel” un “Microsoft” uzsvēra, ka šāda regula apdraud nacionālo drošību, kā arī “nogalina iespējas pētniecībai un inovācijām.” ASV kritika attiecībā pret Eiropas Savienības datu regulu bija saistīta ar to, ka ASV dod iespēju tirgiem “pašnoteikties”, kamēr valdība biznesa pašnoteikšanās procesā var iejaukties tikai nepieciešamības gadījumā. Līdz ar to – datu aizsardzības likumi ASV ir daudz vājāki un mazāk efektīvāki nekā Eiropas Savienībā, kur GDPR prasības ir īpaši stingras sabiedriskajā sektorā, banku sektorā, kā arī veselības aprūpē. Tikmēr sabiedriskais sektors ASV pats nosaka regulējumus, to vidū arī uz datu aizsardzību.

Personas datu aizsardzības politika Eiropā ir spēcīgāka nekā ASV, un tas ir noticis, pateicoties britu konsultāciju uzņēmumam “Cambridge Analytica”, kas ieguva privātus datus no “Facebook” lietotājiem. Šos datus vēlāk izmantoja 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, kā arī tajā pašā gadā notikušā “Brexit” referenduma laikā, kad “Facebook” lietotājiem laika joslās tika rādītas dažādas “personalizētas” ziņas. Tomēr, pateicoties GDPR prasībām, vismaz Eiropā šāda situācija vairs atkārtoties nevar, un tas ietkemē arī ASV.

GDPR daļēji skar arī ASV, jo lielo tehnoloģiju uzņēmumu “Facebook” un “Google” nozīmīgas tirgus daļas ir tieši Eiropā. “Facebook” Eiropā lieto vairāk nekā 250 miljoni cilvēku, kas producē aptuveni ceturto daļu no “Facebook” globālajiem ienākumiem. “Google” tirgus daļa ir vēl nozīmīgāka, līdz ar to – aiziešana no Eiropas Savienības šiem uzņēmumiem jebkādā gadījumā ir ārkārtīgi neizdevīga. Tieši tādēļ šie tehnoloģiju giganti ir izvēlējušies pielāgoties GDPR prasībām un aizsargāt Eiropas lietotāju personas datus, nekā pamest Eiropas tirgu.

Kopumā – kompānijas vēlētos, lai tās spētu sadalīt produktus un pakalpojumus, lai izdotos gan pielāgoties Eiropas prasībām, gan arī, lai šīs prasības apietu. Tomēr – šāda taktika ir pārāk dārga, līdz ar to uzņēmumi arī no otras pasaules malas pielāgo savu darbību, ņemot vērā ES regulas gadījumā, ja viens no eksporta tirgiem ir Eiropas Savienība. Tādējādi – uzņēmumi spēj nodrošināt augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus, vienlaikus darbojoties vairākos tirgos.

Tā vietā, lai dalītu pakalpojumus vai vispār aizietu no ES tirgus, vairākas ASV kompānijas, to vidū “Facebook”, “Google”, “Netflix”, “Uber”, “Microsoft”, “Airbnb” ir pieņēmušas globālos noteikumus, kas ir veidoti, lai atbilstu Eiropas Savienības prasībām.

Un, tā kā korporācijas ir pakļāvušās Briseles efektam, arī valstu valdības ir sekojušas šim piemēram. Līdz šim gandrīz 120 valstis ir pieņēmušas privātuma likumus, no kuriem lielākā daļa atgādina ES datu aizsardzības režīmu.

Iespējams, ka arī ASV kādā brīdī nevarēs izturēt savu pastāvīgumu. Ja Vašingtona atzīs, ka ir pienācis laiks stingram federālajam datu aizsardzības likumam, Briseles efekts būs sasniedzis savu pēdējo robežu.

Bailes no nedrošas Eiropas

Ņemot vērā, ka pasaulē pieaug dažādas nesaskaņas starp valstīm, Briseles efektam ir ļoti liela nozīme dažādu konfliktu risināšanā. Tomēr pieaugošā Ķīnas ietekme, kustības, kas iestājas pret globalizāciju un starptautiskās sadarbības samazināšanās ir tikai daži no spēkiem, kas neļauj noteikt Eiropas normatīvo standartus plašākos mērogos.

Tomēr ir pamats domāt, ka Briseles efekts agri vai vēlu gūs virsroku. Lai arī Ķīnai drīzumā varētu piederēt lielākais patērētāju tirgus, tās prognozētie ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2050. gadā būs 17372 dolāri, kas arī šodien būtu krietni zem ES dalībvalstu ienākumiem. Mazāk turīgiem patērētājiem ir zemāka vēlme atbilst noteikumiem, un tas varētu apdraudēt izaugsmi un ekonomisko attīstību.

Tā kā importētāji nosaka standartus, regulējot piekļuvi savam tirgum, bet Ķīnas ekonomika galvenokārt balstās uz eksportu, maz ticams, ka “Pekinas efekts” jebkurā laikā drīz aizstās Briseles efektu.

Tāpat bailes no daudzpusējas sadarbības nav iemesls trauksmei. Valstis var atkāpties no drošības un tirdzniecības nolīgumiem vai pat pamest ES. Tomēr šīs antiglobālistu nostādnes nemazinās globālos noteikumus, ko izstrādā ES.

Piemēram, “Brexit”: apmēram puse Lielbritānijas eksporta ir paredzēta Eiropas Savienībai, kas nozīmē - Apvienotajai Karalistei būs vajadzīga piekļuve ES lielajam patērētāju tirgum vēl ļoti ilgi pēc “Brexit”.

Kaut arī Lielbritānijas uzņēmumi principā varētu pieņemt vienu standartu kopumu Eiropai un vairākus citus standartu kopumus pārējai pasaulei pēc “Brexit”, Briseles efekta dēļ tas izskatās to maz ticami.

Briseles efekts, visticamāk, saglabāsies, paredzamā nākotnē paplašinot ES normatīvo hegemoniju, tādējādi apstrīdot priekšstatu par neizbēgamo vairumtirdzniecības apjoma samazināšanos Eiropā.