Parks vai VDD ēka? Jautājumu skatīs slēgtā NDK sēdē (7)

Iniciatīvas pārstāve Selīna Vancāne komisijas sēdē pauda izbrīnu par lielo interesi par minēto jautājumu. Viņa skaidroja, ka apkaimes iedzīvotāji bija pamanījuši koku ciršanai izdotu atļauju, pēc kā interesenti vērsušies VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ). Vancāne uzsvēra, ka sabiedriskā apspriešana par koku ciršanu nav notikusi, savukārt par plānoto būvniecību interesenti uzzinājuši no masu medijiem. Iniciatīvas autori lūdz ievērot sabiedrības intereses. "Mēs neiebilstam, ka VDD vajag jaunu ēku, mēs iebilstam pret šīs teritorijas apbūvi," teica Vancāne.

"Izskanēja daudz apvainojumu, tendenciozu vēlmju," procesu vērtēja cits iniciatīvas pārstāvis. Viņš pauda, ka minētajā teritorijā nav brikšņu, turklāt tur ir vairāk nekā simts gadus veci koki, kas būtu jāsaglabā. Viņaprāt, parka izveidošanai minētajā teritorijā nepieciešami minimāli ieguldījumi.

Organizācijas "Rīgas apkaimju alianse" valdes priekšsēdētājs Māris Jansons apgalvoja, ka jautājums nav saistīts tikai ar naudu - tas ir jautājums par sabiedriskās intereses novērtēšanu un ieklausīšanos. Viņš uzsvēra, ka nekur tuvumā nav pieejama tik liela zaļā zona, ņemot vērā blīvo apdzīvotību Teikā. "Dziļākajā būtībā tas ir stāsts par ieklausīšanos sabiedrības vēlmēs. Tas ir pierādījums tam, kādas atmiņas paliks iedzīvotājiem par valsts spējām viņos ieklausīties," sacīja Jansons.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka Rīgā teju katra vieta ir unikāla, piebilstot, ka vienas vietas izcelšana, to saucot par unikālu, esot sašaurināts skats.

Politiķis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka politikā, pieņemot lēmumus, vienmēr nepieciešams no kaut kā atteikties. Viņu interesēja, vai, iniciatīvas autoru ieskatā, VDD ēkas nebūvēšana Brīvības gatvē tiešām radīs mazākus zaudējumus sabiedrībai kopumā, nekā neuztaisot parku.

"Mēs varam prasīt, lai diskusija būtu godīga," teica Jansons. Vancāne piebilda, ka būtu jābeidz pretnostatīt dažādas intereses. "Tas nav stāsts par to, ka mēs esam pret VDD vai valsts drošības interesēm!" teica Vancāne.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) atgādināja, ka minētajā teritorijā Padomju laikos bijis stadions, tomēr patlaban tur vairs nekā nav. Orlovu interesēja tas, vai VNĪ īpašumā nav kādas citas esošas ēkas, ko varētu piedāvāt VDD vajadzībām. "Domāju, ka celtnieki, kuriem būs atbilstošs sertifikāts, var pielāgot jebkuru māju, lai tā būtu droša VDD," uzskata Orlovs.

VDD priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus skaidroja, ka specdienesta ēkai jāatbilst konkrētām prasībām, tostarp saistībā ar informācijas aizsardzību un kritisko infrastruktūru.

"Ir īpaši nosacījumi, kas nosaka ēkas parametrus, lai ēkā esošā informācija būtu aizsargāta tostarp no elektromagnētiskā lauka," pauda VDD priekšnieka vietnieks. Cinkus pastāstīja, ka drošības dienestu vajadzībām ir iespējams pielāgot vienu vai divas telpas, kā tas ir ministrijās, taču VDD darbs ar šādu informāciju notiek katrā telpā. Ēku pielāgošana šādām vajadzībām esot ne tikai dārga, bet nereti arī neiespējama, apgalvoja Cinkus, piebilstot, ka ir bijis vērtējums par VNĪ īpašumiem, secinot, ka mājas, kas atbilstu visām drošības prasībām un varētu tikt pārbūvēta, nav. "Nav iespējams iecelt vēl vienu ēku jau esošā būvē," piebilda Cinkus.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzskata, ka šajā jautājumā saduras divas intereses - tiesības uz dabu un vidi un tiesības uz drošību.

"Viens mīts - izskanēja, ka nekad nav bijusi sabiedriskā apspriešana, ka mūžu mūžos teritorijā bija velotreks. Vēl 2008.gadā bija izsludināts arhitektūras metu konkurss, veikta sabiedriskā apspriešana, dokumentācija pieejama Rīgas domē. Toreiz nekādu iebildumu no sabiedrības nebija," paziņoja politiķis.

Viņš sacīja, ka nevar saprast privāto investoru vēlmes solīt parku teritorijā, kas pieder valstij. "Kāpēc kāds privātais investors var apmierināt savas uzņēmējdarbības ambīcijas, ar pirkstu rādot citam piederošas teritorijas virzienā?" retoriski vaicāja ministrs.

Politiķis apgalvoja, ka ministrija un VDD ir tikai par to, lai Rīga būtu zaļāka, taču minētās institūcijas ar šiem jautājumiem nenodarbojas, jo tas esot Rīgas pašvaldības jautājums. Ģirģens ir pārliecināts, ka jāmeklē alternatīvi risinājumi zaļās zonas nodrošināšanai. Turklāt, viņaprāt, nevajadzētu būt tādai praksei, ka līdz šim ieguldītie resursi nav svarīgi un "te būs parks un koki".

Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja zaļo zonu veidot teritorijā pie Rīgas 45.vidusskolas. Viņa ieskatā, gūstot atbalstu idejai, šādu projektu varētu īstenot līdz 2022.gadam.

VNĪ pārstāvis komisijas sēdē sacīja, ka VNĪ, saņemot lūgumu pēc informācijas par pieejamajiem nekustamajiem īpašumiem, sagatavo un iesniedz datus par visām pieejamajām adresēm.

"Kad nāca pieprasījums, tika sniegta informācija par visām teritorijām, kas atbilst kritērijiem. Jaunas ēkas būvniecība ir lētāka par vecu īpašumu pielāgošanu, turklāt nereti to neļauj likumdošana. Adresē tiks saglabāti vērtīgākie 25 koki, savukārt nozāģēti tiks aptuveni 40 koki," sacīja VNĪ pārstāvis, piebilstot, ka katra nozāģētā koka vietā tiek iestādīti vairāki jauni.

Deputāts Atis Zakatistovs (KPV LV) sarunā atgriezās pie jautājuma par teritorijas "absolūtās unikalitātes", lūdzot iniciatīvas autorus neveidot emocionālu fonu jautājuma izskatīšanai. "Ja mēģinām definēt unikalitāti, lūdzu neizmantot emocionālu fonu," teica politiķis.

Parlamentāriete Linda Ozola (JKP) pateicās iedzīvotājiem par iniciatīvu, mudinot kolēģus nezaudēt iniciatīvas fokusu un norādot, ka simtgadīgi koki ir vērtība. Viņa tāpat pauda viedokli, ka publiskās apspriešanas neesamība ir kārtības pārkāpums. Ozola akcentēja, ka komisijai jālemj nevis, kur būvēt jauno VDD ēku, bet jādomā, kā rīkoties ar iniciatīvu. Viņu neapmierina tas, ka nav tikusi rīkota sabiedriskā apspriešana, pieļaujot, ka, iespējams, noticis arī Satversmes pārkāpums. Deputāte aicināja lemt par to, ka iniciatīva nododama Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vērtēšanai, jo būtiska iniciatīvas sastāvdaļa ir iespējama cilvēktiesību pārkāpšana.

Ģirģens akcentēja, ka Satversme nosaka, ka Latvija ir demokrātiska republika, kas paredz arī drošības konceptu. "Simtgadīgi koki auguši arī padomju laikos, negribētu tur nonākt. Mums jānovērtē, ka dzīvojam brīvā valstī un ir jāsalāgo tiesības," pauda politiķis.

Ministrs JKP politiķiem pauda, ka attiecībā uz kritisko infrastruktūru likumdošanā noteikti izņēmuma gadījumi, kas ļauj sabiedrisko apspriešanu par drošības dienestu ēkām nerīkot. "Aicinu iepazīties ar normatīvo regulējumu, pirms izteikt dažādus apgalvojumus," mudināja politiķis.

"Šis nav pirmais gadījums Latvijas vēsturē, kad jālemj par kāda objekta esamību vai neesamību kādā noteiktā teritorijā," teica Cinkus. Viņš atgādināja stāstu par radara novietošanu Audriņos, kur sadūrās iedzīvotāju un valsts drošības intereses. "Arī te nav iespējams kompromiss, ka ir puse mājas un puse parka - vai nu ir māja, vai parks," sacīja Cinkus, piebilstot, ka VDD ir skatījies arī uz blakus esošām teritorijām.

Viņš skaidroja, - ja tiek diskutēts par iespējamiem citiem zemes gabaliem, tad tie ir jāvērtē atbilstoši kritērijiem. Teritoriju vērtēšanā tiek ņemts vērā tas, kas atrodas blakus esošajos zemes gabalos, kam tie pieder, kādi ir riski. "Lai arī kāda būtu vēlme par sabiedrisko apspriešanu, nevar organizēt pilnīgi atvērtu apspriešanu par VDD ēku," akcentēja Cinkus.

VDD pārstāvis arī norādīja, ka, pārskatot projektu, būs jārēķinās ar sadārdzinājumu, kā arī par sekām, kas radīsies projektu pārnesot uz vēlāku laiku.

Cinkus skaidroja, ka citās valstīs drošības iestādes arī neatrodas dziļi mežā - visbiežāk tās atrodas pilsētu centrā. Runājot par bažām, kas saistītas ar apkārtējās teritorijās dzīvojošo un strādājošo labsajūtu, Cinkus norādīja, ka neērtības netiks radītas, piebilstot, ka līdz šim, VDD atrodoties esošajā vietā, nav saņemtas blakus dzīvojošo iedzīvotāju sūdzības.

"Neatkarīgi no tā, vai mēs vēlamies vai nevēlamies pretnostatīt jautājumus, vienalga ir radies pretnostatījums, jo nav iespējams kompromiss," piekrita Dzintars. Viņš akcentēja, ka saprotot tos cilvēkus, kuri ir parakstījušies par iniciatīvu, tomēr runa ir par to, "kas ir kausa otrā pusē", uzsverot, ka nebūtu pareizi neņemt vērā iztērēto laiku un resursus. "Tas ir nacionālās drošības jautājums," ir pārliecināts Dzintars.

Šī iemesla dēļ Dzintars rosināja jautājuma izskatīšanu nodot parlamenta Nacionālās drošības komisijai, jo tā var strādāt ar ierobežotas pieejamības informāciju.

"Sabiedrības interesēs nav šo jautājumu padarīt par pirmsvēlēšanu šovu. Ir jābūt ļoti lielam politiskajam altruismam, lai nenostātos sabiedrības pusē. Protams, visvairāk aplaudē tie, kuriem ir biznesa intereses, partiju pārstāvji, bet tas nav sabiedrības interesēs. Jautājums nav jānodod Cilvēktiesību komisijai, jo tad tiks turpināts šovs," sacīja Dzintars.

Deputāts Artūrs Rubiks (S) atzina, ka jautājumā nav noticis visu iesaistīto pušu kontakts, kā arī neesot izvērtēti visi varianti. "Protams, ēka ir vajadzīga, tomēr es neticu, ka Rīgā nav citas vietas, kur šādu ēku uzbūvēt," sacīja Rubiks, gan nerosinot, kā minētās iniciatīvas kontekstā rīkoties tālāk.

Iniciatīvas pārstāvji pauda neapmierinātību ar to, ka politiķi diskusijas laikā novērsās no iniciatīvas centrālās tēmas, piebilstot, ka "par lietu" runājis vien Cinkus.

Aptuveni stundu ilgas diskusijas rezultātā komisijas vairākums atbalstīja Dzintara priekšlikumu jautājumu nodot izskatīšanai Nacionālās drošības komisijā.

Kā ziņots, Teikas apkaimes biedrībai, Rīgas apkaimju aliansei, biedrībai "Pilsēta cilvēkiem" un inovāciju kustībai "Vefresh" izdevās savākt vairāk nekā 15 500 iedzīvotāju parakstu, no kuriem 4278 ir fiziski paraksti, savukārt pārējie - digitālie paraksti platformā "Manabalss.lv". Parakstu vākšana tika sākta, "lai nepieļautu vairāku desmitu ilggadīgu koku izciršanu un atjaunotu publisku zaļo zonu bijušajā velotreka "Marss" teritorijā". 

Vēstules autori aicina ievērot tūkstošiem iedzīvotāju vēlmi saglabāt kokus un izveidot parku Brīvības gatvē 207 vismaz līdz brīdim, kamēr tiks sarīkota sabiedriskā apspriešana, lai pēc būtības izvērtētu gan sabiedrības, gan valsts drošības intereses

Jau vēstīts, ka Rīgā, bijušā velotreka "Marss" vietā, plānots būvēt jaunu ēku Valsts drošības dienestam (VDD), tādējādi varētu nebūt lemts piepildīties VEF rajona nekustamo īpašumu attīstītāju un iedzīvotāju iecerei šajā teritorijā izveidot parku.

VDD aģentūru LETA informēja, ka lēmums par jaunas VDD ēkas celšanu šajā vietā pieņemts 2017.gadā, bet šogad tikšot sākta būvniecība. VDD līdz šim neesot informējis sabiedrību par ieceri, jo neesot bijis tiesīgs publiskot informāciju, lai nepārkāptu likuma "Par valsts noslēpumu" normas. Tomēr tagad, ņemot vērā sabiedrības interesi, pieņemts lēmums deklasificēt daļu informācijas par plānoto VDD attīstības projektu.

Jauna ēka VDD esot nepieciešama, jo pašlaik VDD ir izvietots vairākās ēkās un dienesta rīcībā esošās telpas esot nolietojušās. "Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un aizvien pieaugošos drošības izaicinājumus", VDD pašreizējās telpas tuvākajā nākotnē kļūšot neatbilstošas VDD kā NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts specdienesta vajadzībām un vairs nespējot "pilnvērtīgi nodrošināt dienesta attīstību". Šī iemesla dēļ dienestam esot nepieciešamas "jaunas, piemērotas telpas, kas ļautu reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem".