Apvienība: Akcīzes likmes palielināšana nemazinās alkohola patēriņu

Apvienībā norādīja, lai gan pēdējo desmit gadu laikā Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, alkohola reālais patēriņš nav mainījies, tādējādi apliecinot, ka alkohola cenai, ko regulē ar akcīzes nodokļa likmēm, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet ir nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšana. 

"Akcīzes nodoklis reālo alkohola patēriņu faktiski neiespaido, bet samazina legālo alkoholisko dzērienu tirgu un ieņēmumus valsts budžetā," pauda apvienībā.

Latvijas Alkohola nozares apvienībā prognozēja, ka arī no 2020.gada 1.marta Latvijā gaidāmā akcīzes nodokļa likmes palielināšana nesamazinās alkohola patēriņu, taču saruks ieņēmumi valsts budžetā par vismaz 37 miljoniem eiro, ņemot vērā nelegālā alkohola tirgu.

Apvienībā norādīja, ka, analizējot alkohola patēriņu un tā korelāciju ar dažādiem uz alkohola patēriņa samazināšanu vērstiem pasākumiem, skaidri redzama sakarības neesamība starp alkohola akcīzi un alkohola patēriņu. Tā 2008.gadā Latvijā reģistrētais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija 12 litri absolūtā alkohola, bet 2018.gadā - 11,3 litri, lai gan akcīzes nodokļa likme alkoholam šajā laikā kāpa par 86%. Analizējot datus, apvienība ņēmusi vērā, ka apmēram 20% no stiprā alkohola pārdod Latvijas pierobežā un alkoholu nepatērē Latvijā.

Pēc apvienībā minētā, alkohola lietošanas paradumu maiņai ir nepieciešami citi pasākumi, īpaši, nelegālā alkohola patēriņa mazināšana, jo apmēram 15% alkohola Latvijā joprojām patērē nelegālajā tirgū. Vienlaikus nelegālā alkohola patēriņš pēdējos gados ir mazinājies konstruktīvas akcīzes nodokļu politikas dēļ.

Apvienības izpilddirektors Dāvis Vītols atzina, ka pārmērīga alkohola lietošana Latvijā ir problēma, un to būtu jārisina nozarei un Veselības ministrijai strādājot kopā, nevis pastāvīgi paaugstinot akcīzes nodokli.

"Nozares izpratnē pret nodokļu politiku jāizturas loģiski un racionāli, tā jāveido tā, ka iespējamie prognozētie nodokļi tiek iekasēti un ka tie neveicina nelegālās uzņēmējdarbības attīstību. Ja akcīzes nodokli cels par 30% no nākamā mēneša, ir pilnīgi skaidrs, ka valsts budžets no alkohola nozares iekasēs ievērojami mazāk nodokļu," pauda Vītols.

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam no šā gada 1.marta akcīzes nodokļa likme vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) pieaugs no 101 eiro līdz 111 eiro par 100 litriem, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) - no 168 eiro līdz 185 eiro, bet spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem - no 1564 eiro līdz 2025 eiro. Alum par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem akcīze pieaugs no 7,4 eiro līdz 8,1 eiro.