Koronavīruss: degviela benzīntankos var kļūt lētāka (15)

Tas, savukārt, nozīmē, ka lielākajam jēlnaftas importētājam pasaulē, kas parasti patērē 14 miljonus barelu dienā, šobrīd vajag mazāk naftas, lai nodrošinātu enerģiju ražotnēm, transportlīdzekļiem un cita veida tehnikai. Naftas patēriņš Ķīnā ir krities par 20%. Šis apjoms ir līdzvērtīgs tam, ko ik dienas izmanto Itālija un Lielbritānija kopā ņemtas.

Koronavīrusa potenciālā ietekme uz Latvijas ekonomiku

Dainis Gašpuitis norāda, ka pagaidām vēl nav iespējams novērtēt vīrusa ietekmi uz Latvijas ekonomiku, taču esot visnotaļ skaidrs, ka vīruss būs atstājis iespaidu uz globālo ekonomiku kopumā – jautājums tikai cik ļoti. Mūsu ražotāji tā sekas varētu neizjust no tiešas sadarbības ar Ķīnu, jo šī valsts nav liels Latvijas eksporta noieta tirgus, bet gan caur sadarbību ar Vāciju un Skandināvijas ekonomikām, kurām ar šo valsti ir daudz nopietnāki ekonomiskie sakari. «Eiropas Savienībai Ķīnas un Āzijas tirgus šobrīd ir svarīgāks, nekā ASV un Lielbritānijas kopā ņemot.

Ja Eiropas eksportētājiem rodas kaut kāda veida problēmas, tad tas netiešā veidā agrāk vai vēlāk atbalsosies arī pie mums,» saka Gašpuitis.

Viņš arī apgalvo, ka esot ļoti grūti prognozēt cik ilgi šis vīruss varētu turpināties. Vēsture esot parādījusi, ka šāda tipa epidēmijas var arī būt viļnveidīgas un nav garantijas, ka vīruss varētu norimt un pēc tam uzliesmot ar atkārtotu spēku. Gašpuitis šajā kontekstā min spāņu gripas epidēmiju Pirmā Pasaules kara izskaņā.

Vai Koronavīruss var palīdzēt izraisīt pasaules ekonomisko krīzi?

Āboliņš norāda, ka Ķīnas svars pasaules ekonomikā ir salīdzinoši liels un ir paredzams, ka tā augs lēnāk. Tomēr par krīzi vēl šeit esot runāt pāragri. Ja Ķīnas ekonomika augs par procentpunktu lēnāk, tad pasaules izaugsme varētu sabremzēties par 0.2-0.3%, kas nav tik vērā ņemami. Turklāt pozitīvi esot tas, ka neskatoties uz pasaules ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos, tā ir sākusi atrast sev zem kājām pamatu. Ir bijuši novērojami uzlabojumi dažādos rādītājos un pie vienošanās nonākušas arī ASV un Ķīna.

Vai koronavīruss var traucēt mūsu uzņēmēju ieceres apgūt Ķīnas tirgu?

Āboliņš norāda, ka šajā gadījumā uz virzību Ķīnas virzienā būtu jāskatās kā uz ilgtermiņa procesu, taču īstermiņā tas noteikti kaut kādu ietekmi atstās (varētu tikt apturēta kāda vizīte un kāda darījuma noslēgšana). Viņš gan ir salīdzinoši skeptisks par mūsu ražotāju iespējām šajā tirgū, jo sarunas par ekonomiskās sadarbības veicināšanu norisinās gandrīz jau 10 gadus, taču praktiskā pieredze ir bijusi dažāda. «Vēl arvien mēs uz Ķīnu pārsvarā eksportējam tikai kokmateriālus un dabas resursus,» saka Āboliņš.

Ekonomists arī piemetina, ka ar Ķīnas tirgu ir divas lielas problēmas – 1) tas ir pārāk tālu un 2) ar to ir sarežģīti strādāt

(eksportētājiem ir jāsaskaras ar protekcionismu, kultūras barjerām un citiem šķēršļiem).

Savukārt, Gašpuitis apgalvo, ka būtu jāņem vērā arī Ķīnas augošās politiskās ambīcijas. Viņš atgādina Igaunijas gadījumu, kad Tallina Pekinai pateica, ka neieviesīs Ķīnas 5G tehnoloģijas. Pēc tam Igaunijas piena eksportētājiem uzreiz radās problēmas. «Mums ir jāņem vērā, ka mēs noteiktos mirkļos varam kļūt par šādu politisku spēļu ķīlnieci. Tāpēc ir skaidrs, ka varbūt šīs Ķīnas perspektīvas būtu jāvērtē ļoti piesardzīgi un tās vairs nav tik optimistiskas kā varbūt šķita pirms 5 gadiem,» norāda ekonomists.

Vai patērētāji var rēķināties ar lētākām biļetēm lidojumiem uz Āziju?

Āboliņš pieļauj, ka šāds scenārijs ir iespējams. Ja globālais pieprasījums lidojumiem uz turieni samazināsies, tad aviokompānijas noteikti mēģinās pasažierus piesaistīt. Viņš pieļauj, ka varētu parādīties vairāk atlaides un pēdējā brīža piedāvājumi. Vienlaikus, Gašpuitis apgalvo, ka aviokompānijas varētu būt tās, kuras saskaras ar ļoti lieliem izaicinājumiem koronavīrusa kontekstā. Par laimi Ķīnai pagaidām ir salīdzinoši «dziļa kabata» un tā caur savu Centrālo banku ir uzsākusi finanšu tirgus stimulēšanu.

Kāda varētu būt koronavīrusa nākotnes attīstība?

Gašpuitis salīdzina pašreizējos notikumus ar SARS epidēmiju, kura norisinājās no 2002. gada novembra līdz 2003. gada jūnijam. Tas nozīmē, ka mums vēl kādu laiku nāksies par to runāt un sadzīvot.

Atbildot uz jautājumu par vīrusa iespējām atnākt uz Latviju, Gašpuitis norāda, ka tiešā veidā tas būtu maz ticams, tomēr problēma ir tāda, ka ir iespējama tā mutācija – pielāgošanās attiecīgā reģiona apstākļiem.

Tas tad varētu vai nu veicināt tā spēku, jeb arī gluži pretēji – samazināt. Tas ir tas nezināmais ar ko ir nepieciešams rēķināties.