Vai «Islāma valsts» var piedzīvot «renesansi»? (22)

Ņemot vērā aktuālo situāciju – rodas jautājums – vai ir iespējama «Islāma valsts» atjautnotne Sīrijā un Irākā, jeb arī teroristiskā organizācija šajās valstīs ir tikusi sakauta uz visiem laikiem?

Vai «​Islāma valstij» izdosies atjaunoties Irākā un Sīrijā?

Šajā kontekstā ļoti daudz kas būs atkarīgs no jau minētajiem terorisma apkarošanā iesaisaistītajiem militārajiem spēlētājiem – ASV, Turcijas, Irākas valdības, Bašara Al Asada valdības, kurdu dominētajiem Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem, Krievijas, Irānas, NATO, ES u.c. Tiem labākajā gadījumā vajadzētu koordinēt savas darbības no «Islāma valsts» atbrīvoto teritoriju stabilizēšanā, ekonomiskajā atjaunošanā un drošības nodrošināšanā (lai liegtu to būšanu labvēlīgai augsnei terorisma attīstībai), bet apmierinošā gadījumā – nepieļaut to savstarpējo militāro konfrontāciju, kuru varētu izmantot pretinieki (šis būtu visrealizējamākais variants). Otrais ir īpaši svarīgi ne tikai jau minētās Turcijas un kurdu konfrontācijas kontekstā, bet arī saistībā ar ASV un Irānas saspīlējumu Irākā. Nesen notikusī ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšana skaidri iezīmēja konvencionāla kara iespējamību starp abām valstīm, kurā visticamāk, ka varētu tikt iesaistīti arī Teherānai lojālie grupējumi. Zīmīgi ir tas, ka tie savulaik spēlēja būtisku lomu «Islāma valsts» ekspansijas apturēšanā un pēc tam – ieņemto teritoriju atbrīvošanā. Turklāt ārkārtīgi negatīvi ir tas, ka pēc janvāra sākumā notiekošās ASV un Irānas raķešu triecienu apmaiņas Vašingtona pieņēma lēmumu iesaldēt savas pretterorisma operācijas Irākā – tas nenoliedzami, ka ir teroristu ieguvums.

Par Sīriju runājot, šajā dimensijā ir novērojams arī pozitīvs piemērs.

Jau minētajā ziņojumā ir teikts, ka neesot piepildījies ļaunākais scenārijs un ISIS nav spējis izmantot kurdu vadīto spēku, Asada valdības, Turcijas un ASV ķīvēšanos, lai būtiski palielinātu savu ietekmi.

Tas esot bijis tāpēc, ka pēc ASV spēku atvilkšanas Turcijas un Asada spēki esot ātri aizpildījuši esošo varas vakuumu un koordinējušies, lai nepieļautu «Islāma valsts» renesansi. Tāpat arī par spīti ārkārtīgi sliktajām attiecībām ar Turciju, kurdu spēki pēc laika esot atsākuši uz laiku iesaldēto cīņu pret terorismu.

Otrais būtiskais faktors arī ir saistīts ar cīņā iesaistītajiem spēlētājiem, taču vairāk ar pašas ASV lomu. Jāatceras, ka viens no prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu solījumiem ir bijis panākt viņa valsts militārās klātbūtnes reģionā samazināšanu. Tomēr ņemot vērā Vašingtonas militāro svaru gan Sīrijā, gan Irākā šāds solis nenoliedzami, ka izraisīs ietekmes sfēru pārdali starp šajās valstīs militāri paliekošajiem spēlētājiem. Savukārt, šo ietekmes sfēru pārdale var sev līdzi nest daudzas neparedzamības un neskaidrības, kuras varētu izmantot teroristiskas organizācijas.

Par vienu no šīm neskaidrībām varētu uzskatīt Irākas armijas un atbalstošo grupējumu spēju cīnīties pret «Islāma valsti» bez ASV militāristu klātbūtnes.

Kā norādīts minētajā ziņojumā, Irākas armija vēl arvien ir atkarīga no koalīcijas sniegtās palīdzības izlūkošanas jomā un pastāv izaicinājumi karot sarežģītā vidē. Problēmas sagādā arī pārāk lielā paļāvība uz ASV un sabiedroto gaisa atbalstu.

Ne velti ziņojumā ir teikts, ka ASV aiziešana no Irākas, visticamāk, šajā valstī izraisītu «Islāma valsts» «renesansi». Šie apsvērumi ļoti iespējams, ka arī bija vieni no iemesliem, kāpēc Trampam tā arī vēl arvien nav iznācis amerikāņu spēkus pilnībā izvest no Sīrijas. Lai gan lēmums par to atsaukšanu tika pieņemts jau pagājšgad, prezidenta pozīcija (visticamāk iekšēja spiediena dēļ) tika mainīta un ASV karavīri vēl arvien apsargā Ziemeļaustrumsīrijas naftas laukus.

Tomēr, ja jāsniedz konkrēta atbilde uz augstāk uzdoto jautājumu, tad «Islāma valsts» atjaunotne Irākā un Sīrijā drīzāk nerealizētos.

Neskatoties uz to, ka politiskā vide šajās valstīs saglabājas ļoti nokaitēta, tām ir pievērsta pastiprināta starptautiskā uzmanība. Tāpat par spīti savām nesaskaņām, neviens iesaistītais galvenais spēlētājs nevēlas, lai «Islāma valsts» atjaunotu savu sākotnējo varu. Ticamāka būtu minētās organizācijas pārgrupēšanās uz citiem pasaules karstajiem punktiem un operēšana no turienes. Tur «Islāma valsts» iespējams arī varētu piedzīvot «renesansi», tomēr maz ticams, ka tas varētu notikt Irākā un Sīrijā.