Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cukurotajiem dzērieniem inflācijas līmeni neietekmēs (1)

"Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare aģentūrai LETA norādīja, ka atspirdzinošo dzērienu cenas pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir kāpušas vidēji krietni lēnāk nekā kopējā, jau tā visai mērenā, inflācija. Pie tam no 2022.gada dārgāki kļūs tikai cukuroti dzērieni, kuros cukura daudzums pārsniedz astoņus gramus uz 100 mililitriem, kamēr mazāk saldajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likme nemainīsies. 

"Lai gan saldo dzērienu cienītāji pamanīs cenu kāpumu, kopējo inflācijas līmeni nodokļa likmes izmaiņas ietekmēs minimāli, jo attiecīgās grupas nozīme patēriņa grozā ir niecīga," uzsvēra Komare.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka akcīzes nodokļa likmes izmaiņas varētu ietekmēt pieprasījumu pēc cukurotiem dzērieniem, samazinoties to tirdzniecības apmēriem, taču cena nav vienīgais patērētāja izvēli ietekmējošais faktors. 

"Pieprasījumu pēc cukurotiem dzērieniem varētu mazināt arī iedzīvotāju pieaugošā vēlme lietot uzturā veselīgākus dzērienus. Sekojot šīm tirgus tendencēm, arī ražotāji varētu samazināt cukura daudzumu dzērienos vai aizstāt cukuru ar citu saldinātājvielu, kas tad savukārt palīdzētu noturēt stabilākus tirdzniecības apmērus," minēja Komare.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka nešaubās par pieņemtā lēmuma labajiem nodomiem, un ka lemšanas procesā ir uzklausīti daudzi viedokļi, taču jautājums, kā tas mainīs iedzīvotāju paradumus un vai nospraustais mērķis tiks sasniegts, paliek. 

"Šajā ziņā mēs nebūsim pionieri, līdzīgu nodokli ieviesušas apmēram 40 valstis. Citu valstu pieredze rāda, ka šī lēmuma ietekme uz neveselīgajiem paradumiem ir neliela un situāciju ar lieko svaru atrisināt nespēj. Dzērieni ieņem vien nelielu daļu no neveselīgajiem paradumiem un, lai arī tas mudina uz pārmaiņām, novērojams diezgan skeptisks vērtējums attiecībā uz nodokļa ieviešanu. Protams, arī lobiji dara savu darbu. Tādēļ jāseko tālākiem soļiem, ja mērķis ir veselīga nācija, nevis budžeta ieņēmumi," sacīja Gašpuitis. 

Viņš piebilda, ka, piemēram, Dānija kapitulēja un nodokli atcēla, jo pircēji attiecīgās preces iegādājās Zviedrijā vai Vācijā. Līdzīga patērētāju uzvedība iepriekš novērota arī citviet, kā arī ne visur šāds lēmums ietekmējis patēriņu vēlamajā apmērā. Tāpat ražotāji iemanījās dažādi manipulēt, lai izpildītu nosacījumus. 

"Noteikti, ka nodoklis pacels cenas saldinātajiem dzērieniem, kas varētu šos dzērienus sadārdzināt līdz 15%, bet citu valstu pieredze rāda, ka daļu kāpuma var uzņemties ražotāji. Augot pirktspējai, šo dzērienus cenas tāpat pieaugtu," teica Gašpuitis. 

Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA minēja, ka akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir jau no 2016.gada, un lēmums par akcīzes nodokļa palielinājumu attieksies tikai uz dzērieniem ar cukura daudzumu virs astoņiem gramiem uz 100 mililitriem. 

"Kopējo cenu līmeni Latvijā tas neietekmēs, jo sulas un dažādi bezalkoholiskie dzērieni veido tika aptuveni 0,6% no mājsaimniecību patēriņa. Visticamāk, patēriņš nedaudz mainīsies par labu produktiem ar mazāku cukura saturu, kā arī starptautiskā pieredze rāda, ka daļa ražotāju koriģē savus produktus, lai nepārsniegtu šo slieksni,"  teica Āboliņš.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, no 2022.gada palielinot akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem. 

Atbilstoši veiktajiem grozījumiem, ja uz 100 mililitriem dzēriena cukura daudzums būs līdz astoņiem gramiem, akcīzes nodokļa likme par 100 litriem dzēriena joprojām būs 7,4 eiro, bet, ja cukura daudzums pārsniegs astoņus gramus uz 100 mililitriem, par 100 litriem nodokļa likme būs 14 eiro. 

Vienlaikus bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru sastāvā ir citas saldinātājvielas, akcīzes nodokļa likme saglabāsies tādā pašā apmērā kā visiem bezalkoholiskajiem dzērieniem līdz šim, - 7,4 eiro par 100 litriem dzēriena.