"Verdzība ir pielīdzināma ellei". Vergu atbrīvotājas Harietas Tabmenas dzīvesstāsts (15)

Kā rakstīts izdevumā "The Conversation", Harieta Tabmena, kuru filmā "Harieta" attēlo Oskara balvai nominētā britu-nigēriešu izcelsmes aktrise Sintija Erivo, bija afroamerikāņu verdzene, spiedze un brīvības cīnītāja ASV pilsoņu kara laikā, un viņas drosme un nepakļaušanās atbrīvoja simtiem vergu un mainīja vēsturi.

Nav noslēpums, ka Harieta bija ārkārtīgi reliģioza, un tieši ticība ļāva viņai nebaidīties un tikt galā ar daudziem izaicinājumiem.

NOSKATIES FILMAS "HARIETA" RULLĪTI:

Tabmena piedzima kā Ereminta Rosa 1822. gadā Mērilendā, ASV. Vēlāk intervijās Tabmena teica, ka viņa sāka strādāt par mājkalpotāju jau piecu gadu vecumā. Viņa atcerējās, ka vēl pirms pusaudža vecuma sasniegšanas viņa bija piedzīvojusi nežēlīgu pēršanu, badu un smagu darbu.

Sākumā viņa strādāja Mērilendas tabakas plantācijās, tomēr viss sāka mainīties, kad fermeri tabakas vietā sāka audzēt kviešus. Graudu audzēšana prasīja mazāk darba, tāpēc vergturi sāka pārdot savus vergus plantāciju īpašniekiem tālāk dienvidos.

Divas Tabmenas māsas tika pārdotas vergu tirgotājam. Viena no viņām aiz sevis atstāja bērnu. Arī Tabmena baidījās, ka tiks pārdota.

Kad viņa bija 22 gadus veca, viņa apprecēja brīvu melnādaino vīrieti Džonu Tabmenu un nezināmu iemeslu dēļ nomainīja savu vārdu, pieņemot savas mātes vārdu un vīra uzvārdu. Tiesa, viņas laulība neglāba viņu no verdzības un nemainīja viņas statusu.

Piecus gadus vēlāk vergu komūnā parādījās baumas, ka austrumu piekrastē atkal sākuši ložņāt vergu tirgotāji. Tabmena nolēma cīnīties par brīvību un izbēgt no šausmām, kas būtu jāpiedzīvo ceļā - saķēdētai kopā ar citiem vergiem.

Tabmena paslēpās mežā un vēlāk ar “Pazemes dzelzceļa” palīdzību nogāja 150 kilometrus līdz Filadelfijai, kur verdzība bija nelegāla. “Pazemes dzelzceļš” bija plašs afroamerikāņu un eiropiešu rases pārstāvju tīkls, kas palīdzēja aizbēgušajiem vergiem nonākt no verdzības brīvā štatā vai Kanādā. Pēc tam Tabmena sāka strādāt kopā ar Viljamu Stillu, afroamerikāņu ierēdni no Filadelfijas, kurš palīdzēja vergiem atgūt brīvību.

Tabmena aizvadīja aptuveni duci atbrīvošanas misiju, kuru laikā tika atbrīvoti 60 līdz 80 cilvēki. Cilvēkus viņa parasti glāba ziemā, kad garās un tumšās naktis sniedza patvērumu. Bēgot viņa nekad nepazaudēja nevienu personu un ieguva iesauku “Mozus”, jo tik daudzus cilvēkus aizveda uz “apsolīto zemi” jeb brīvību.

Pēc pilsoņu kara beigām Tabmena pieteicās armijā kalpot par spiegu un skautu. Beigu beigās viņa nonāca Dienvidkarolīnā, kur palīdzēja vadīt militārās misijas, lai iznīcinātu vairākas nozīmīgas plantācijas. Tabmena palīdzēja trīs armijas tvaikoņiem izlavierēt starp konfederācijas mīnām, atbrīvojot aptuveni 750 vergu.

Viņa bija vienīgā sieviete, kas pilsoņu kara laikā vadīja cīņā vīrus. Pēc kara viņa pārvācās uz Ņujorku, kur darbojās dažādās kampaņās par sieviešu tiesībām līdz savai nāvei 90 gadu vecumā.

Tabmenas ticība

Tabmena bija ļoti reliģioza kristiete, un tieši ticība bija viņas darbības un sasniegumu pamatā. Viņa uzauga otrās lielās atmodas laikā, kad ASV aktivizējās protestanti. Sludinātāji kristietības vēsti izplatīja no vienas vietas uz otru, bet baznīcu apmeklētāju skaits arvien pieauga. Tajā laikā kristieši uzskatīja, ka Amerikā nepieciešamas reformas, lai sagatavotos Kristus otrajai atnākšanai.

Arī Mērilendas austrumu piekrastē darbojās vairākas melnādainās sludinātājas. Viena no viņām bija Džarēna Lī – pirmā autorizētā sieviešu dzimuma sludinātāja Afrikāņu metodistu episkopālajā baznīcā.

Nav īsti skaidrs, vai Tabmena apmeklēja kādu Lī organizēto sanāksmi, tomēr evaņģēlisti viņu ļoti iedvesmoja, liekot viņai pārliecināties, ka arī sieviete var būt reliģiska autoritāte.

Vēsturniece Keita Kliforda Larsone uzskata, ka Tabmenas reliģisko uzskatu sistēmu kā daudziem afroamerikāņiem veidoja kristiešu un afrikāņu uzskatu sakausējums.

Viņas uzskats, ka nepastāv robeža starp fizisko un garīgo pasauli, bija tiešs afrikāņu reliģisko procesu rezultāts. Tabmena burtiski uzskatīja, ka viņa spēj pārvietoties starp fizisko eksistenci un garīgo pieredzi.

Savukārt kāda persona, kurai palīdzēja Tabmena, stāstīja, ka Tabmena vienmēr līdzi nēsāja amuletu. Amuleti ir cieši saistīti ar afrikāņu reliģiskajiem uzskatiem.

Ievainojums kļūst par garīgu dāvanu

Tiek uzskatīts, ka Tabmenu Dievam pietuvināja kāds šaušalīgs negadījums, proti, kad Tabmena bija pusaudze, viņai gadījās atrasties sauso preču tirgotavā brīdī, kad tās pārraugs tvarstīja kādu vergu, kurš bez atļaujas bija atstājis teritoriju. Niknais vīrs bēgošajam vergam svieda ar smago metāla atsvaru, bet nejauši trāpīja Tabmenai, ielaužot viņas galvaskausu. Divas nākamās dienas viņa atradās uz dzīvības un nāves robežas.

Trauma viņai izraisīja temporālās smadzeņu daivas epilepsiju, tāpēc viņa cieta no galvassāpēm, varēja jebkurā brīdī pēkšņi aizmigt un piedzīvoja sapņiem līdzīgus transa stāvokļus. Viņa šos transa stāvokļus uzskatīja par Dieva atklāsmēm un pierādījumu tā tiešai ietekmei uz viņas dzīvi.

Larsone arī pastāstīja, ka Tabmenu bezbailīgu padarīja viņas pārliecība par to, ka viņa ir tiešā Dieva aizgādībā.

Reiz Tabmena stāstīja, ka brīdī, kad viņa ceļā uz brīvību vedusi divus bēgļus, Dievs viņai licis apstāties un iet nost no ceļa. Abas personas rezultātā tika veiksmīgi nogādātas brīvībā.

Viņa arī reiz teica, ka par verdzība ir pielīdzināma ellei, un daudziem cilvēkiem palīdzēja no šīs elles tikt ārā.