4. Spāņu gripa (1918-1920)

Pirmā Pasaules kara izskaņā sākusies gripas epidēmija īsā laikā nogalināja no 20 līdz pat 50 miljoniem pasaules iedzīvotāju. Tā palīdzēja samazināt jau tā ievērojami nokritušo vīriešu skaitu pasaulē, kas radīja labvēlīgu augsni ievērojamiem politiskajiem pārkārtojumiem pasaules sabiedrībās. Galvenais no tiem bija lielākas iespējas sievietēm ieņemt nozīmīgākus amatus, kas veda uz lielākām tiesībām un brīvībām. Būtisks piemērs šajā kontekstā ir ASV konstitūcijas 19. papildinājuma pieņemšana, kas sniedza sievietēm tiesības balsot.

Epidēmija savu nosaukumu ir ieguvusi saistībā ar Vācijas, Lielbritānijas, Francijas un ASV valdošo kara laika cenzūru, kuras ietvaros medijiem pastāvēja ierobežojumi ziņot par saslimšanas gadījumiem. Šādus ierobežojumus neizjuta neitrālā Spānija, kurā epidēmija publiskajā telpā tika aplūkota salīdzinoši detalizēti. Tas radīja maldīgu priekšstatu, ka minētā Pireneju pussalas valsts no šīs slimības cieš īpaši smagi.