2. Melnā nāve (1346-1350)

Viens no Eiropas viduslaiku vēstures smagākajiem posmiem. Mēra epidēmija, kura sākās Āzijā un tika ar žurku un blusu palīdzību atvesta uz Eiropu, izraisīja haosu. Dažu gadu laikā gāja bojā aptuveni 60% no tā laika iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka viduslaikos izpratne par slimībām bija ārkārtīgi ierobežota, epidēmija izraisīja naidu pret Eiropā dzīvojošajām ebreju kopienām, kuras tika apvainotas ūdens tilpņu saindēšanā. Tas, savukārt, mudināja vardarbīgi pret tiem vērsties.

Otra epidēmijas seka bija pieaugošā reliģiozitāte viduslaiku sabiedrībās. Daudzi uzskatīja epidēmiju par sodu no debesīm un baidījās no drīzumā nākošās apokalipses. Vienlaikus, melnā nāve izraisīja darbaspēka trūkumu laukos un ,slimībai beidzoties, bija iespējams pretendēt uz lielāku algu un lētu zemi. Daži vēsturnieki uzskata, ka šis notikums pāatrināja viduslaiku feodālās sistēmas norietu. Domājams, ka epidēmija kopumā nogalināja ap 50 miljoniem cilvēku.