1. Justiniāna mēris (541-542) (3)

Visnāvējošākā epidēmija cilvēces vēsturē jau atkal sākās Āzijā un tika ar žurku un blusu palīdzību atvesta uz Rietumiem. No tās visvairāk cieta Bizantijas impērija, kura ar tās uzliesmojumu saskārās 6. gadsimta vidū (nosaukums «Justiniāna mēris» ir cēlies no tās slavenā imperatora Justiniāna I). Mēris īsā laikā pamatīgi vājināja Bizantiju gan militārajā, gan ekonomiskajā, gan administratīvajā dimensijā. Tā laika Tuvo Austrumu lielvarai bija ievērojami mazākas iespējas sapulcināt nepieciešamos karapulkus, lai pretotos ārējiem iebrukumiem. Tāpat panīka arī lauksaimnieciskā ražošana, kas samazināja ienākumus valsts kasē. Visbeidzot, kvalitatīvu kadru trūkums impērijas administrācijā traucēja īstenot efektīvu pārvaldi.

Justiniāna mēris ar atsevišķiem uzliesmojumiem turpinājās vēl divus gadsimtus un izplatījās visā Vidusjūras reģionā. Tiek uzskatīts, ka no epidēmijas kopumā nomira aptuveni 100 miljoni cilvēku.