Klāt Meteņi! Dzenam prom ziemas miegu un modinām dabu

Meteņi jeb metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas un kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi. Jāteic, ka esam nepelnīti piemirsuši šo svētku dienu, kas cilvēkus modina no ziemas miega, lai uz kopā modinātu dabu un sāktu gaidītu pavasara saulīti. 

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz līksmām Meteņa svinībām 9. februārī no 12.00 līdz 16.00. 

Kad svinami Meteņi?

Meteņus svin februārī vai marta sākumā - 7 nedēļas pirms Lieldienām. Meteņiem un Pelnu dienai, kas ir nākamā svinamā diena gadskārtu ieražās, ir svarīga nozīme latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā. Par Meteņu nozīmīgumu latviešu folklorā Rīgas kultūras un tautas mākslas centra «Ritums» pārstāve Liena Teterovska skaidro: «Meteņi ir kā vieni no latviešu Saulgriežu starpsvētkiem. Turklāt tie nav mazsvarīgi, jo katrs no gadskārtu svētkiem iezīmē jaunu laika posmu.

Latvieši ļoti gaida pavasari, tāpēc gaida arī šos svētkus,

jo visu varēs sākt sēt un stādīt!»

Kā cēlies vārds «Meteņi»?

Meteņdienā noslēdzas ziema, un Pelnu dienā sākas pavasaris un jauns gads. Agrāk latviski ar vārdu «meti» apzīmēja laika griežus. Tā sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā «laikmets». Lietuviski «metai» nozīmē «gads». Bet, izrādās, citviet Meteņus dēvē arī par Laimes dienu.

Laišanās no kalna - ražai un auglībai

Pavasara iestāšanās laiks ir nozīmīgs ar maģiskiem, auglību veicinošiem rituāliem. To mērķis ir veicināt labu ražu nākamajā gadā. Meteņi iezīmē gan jaunu darba ciklu, gan gadalaika sākumu, turklāt ar Meteņiem sāk arī darba atskaiti. Tā kā šie svētki ir nozīmīgi zemniekiem, pēc tradīcijām pieņemts braukt no kalna ar ragaviņām, jo tas veicina linu augšanu. Jo kalns augstāks, jo brauciens ātrāks, jo arī lini kuplāki un raženāki. Notiek arī liela lielīšanās un sacensības,

lai jaunajā gadā būtu laba raža, dzenot prom ziemu un modinot zemi.

Lai jaunais gads būtu brīvs no visām nelaimēm, senāk Meteņos lieli un mazi gāja no sētas uz sētu masku gājienā. Turpinot tradīciju un piesaistot veiksmi arī šajā gadā, Meteņa svinību viesiem Brīvdabas muzejā būs iespēja pašiem radīt vai piemeklēt tīkamāko ietērpu īpašajā masku darbnīcā.

Maskotos plkst. 12.00  pie Galvenajiem vārtiem sagaidīs folkloras kopa “Mālis”, lai līksmu dziesmu un rotaļu pavadībā ietu gājienā uz Kurzemes sētu. No plkst. 14.00 rotaļīgā gājiena vadību pārņems LU folkloras deju kopa “Dandari”, kā pavadījumā ikviens varēs rūpēties par auglību un brangu ražu jaunā gadā ar skaļām dziesmām un jautrām dejām, savukārt ar trokšņiem un klaigām dzīt prom visu nīgrumu un nelāgo, kas pa ziemu sakrājies.

Tā kā februāris latviešu kalendārā ir ne tikai jauna gada sākums, bet arī sveču mēnesis, svinētājiem būs iespēja izmēģināt roku vaska sveču liešanā. Kurzemes sētā tikmēr meteņbērni tiks aicināti izgatavot tradicionālās budēļu cepures no senākiem un mūsdienīgākiem materiāliem. Svētku laikā smēdē varēs izkalt arī monētu kalēja vadībā, savukārt paši mazākie novērtēs iespēju doties izjādē zirdziņa mugurā caur ziemīgo muzeju. Esam parūpējušies arī par gardēžiem – Priedes krogā viesus sagaidīs gardais Meteņa cienasts, bet pie Vidzemes sētas kraukšķīgas pankūkas.

Ieeja, darba laiks un cenas.

Ieeja pasākumā no muzeja Galvenās ieejas – Brīvdabas ielas 21. Muzejs apmeklētājiem būs atvērts no plkst. 10.00 līdz 17.00. Ieejas maksa skolēniem 0,70€, pilna laika studentiem 1,40€, pensionāriem 1,40€, pieaugušajiem 2,00€.