/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2020/02/10/12932400t1h429e.jpg)
Svētdienas naktī zinātnieki sākuši vienu no sarežģītākajām misijām Saules vēstures pētniecībā – kosmosā veiksmīgi palaiduši Saules satelītu.
Sākta viena no sarežģītākajām Saules pētniecības misijām (3)
Raķete “Atlas V”, uz kuras atradās satelīts, veiksmīgi pacēlās gaisā no pacelšanās laukuma Floridā. Satelīts ir aprīkots ar vairākām kamerām un sensoriem, kas būs pavērsti pret Saules polārajiem reģioniem, ļaujot iegūt nekad iepriekš neredzētus attēlus. Šī misija ir daļa no NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras kopprojekta, kas paredzēts, lai labāk saprastu Saules radiāciju un uzliesmojumus, rakstīts izdevumā "UPI".
“Ar satelītu būs iespējams novērot Saules polus, kas būs pirmā reize, kad mums būs tāda iespēja,” teica Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvis Sesars Garsia.
Viņš arī skaidroja, ka instrumenti uz satelīta borta “sarunāsies viens ar otru”, lai efektīvāk izdotos novērot visus interesantos fenomenus.
/nginx/o/2020/02/10/12932403t1hb092.jpg)
Satelīts atstās Zemes gravitācijas lauku, izmantojot Veneras gravitācijas lauku, aplidos ap to un atgriezīsies atpakaļ Zemes gravitācijas laukā, bet pēc tam atkal nonāks Veneras gravitācijas laukā. Un tā uz riņķi.
Satelīta tuvākais punkts Saulei būs aptuveni tādā pašā attālumā, kā Merkurs atrodas no Saules. Daudz tuvāk Saulei – tās ārējā atmosfērā - atrodas 2018. gadā palaistā Pārkera Saules izpētes zonde.
Neskatoties uz lielo attālumu no Saules, jaunajam satelītam karstuma dēļ Saulei tuvākajā punktā vajadzēs saules enerģijas paneļus pavērst prom no tās, lai izvairītos no pārkaršanas. Savukārt kameras aizsargās karstuma vairogs.