Kā metro flīzes no pazemes nonāca mūsu dzīvokļos?

Apmeklējot būvniecības preču veikalu un nonākot flīžu nodaļā, šeit teju dominē tieši metro stila flīžu izvēle. Tās ir krāsainas, dažādos izmēros un ar dažādām tekstūrām. Turklāt jau gadu gadiem aktuālās interjera tendences teju mudina cilvēkus izmantot šo askētisko apdares materiālu virtuves vai vannasistabas interjera veidošanā. Lūk, kā metro stila flīzes nonāca mūsu mājokļos. 

Nosaukums "metro flīzes" nav izvēlēts nejauši. Šā stila flīzes pirmo reizi izmantoja Ņujorkas metro staciju interjera izveidē 1904. gadā. Tolaik amerikāņu arhitekti Džordžs Heins un Kristofers Grants Lafaržē izvēlējās staciju sienas klāt ar baltām flīzēm, kas vizuāli līdzinātos ķieģeļiem, taču vienlaikus tās būtu viegli attīrīt no apsūbējuma. Tolaik flīžu izmēru attiecība bija 7 pret 15 centimetriem. Tolaik neparastais staciju dizains cilvēkiem šķita neatvairāms un īpaši moderns, tādēļ jau 20. gados metro staciju flīzes sāka parādīties mājokļu iekārtojumā. 

Mājokļos flīžu dimensijas sāka variēt - oriģinālo flīžu izmēri bija 7 pret 15 centimetriem, bet  mājokļos parādījās 10 pret 20 un 10 pret 40 centimetru lielas flīzes vai arī kļuva mazākas un kompaktākas. Patlaban par metro flīzēm dēvē visas taisnstūra formas flīzes, kuru izmēri ir attiecībā 1:2 vai 1:4.

Metro stila flīzes jau no sākta gala asociēja ar moderno retro un industriālisma stilu. Šīs formas flīzes ir dažkārt pat izmantotas Art Deco un citās modernā dizaina valodās. Tieši šā uzskata dēļ metro flīzes ir ierasts izmantot moderna dizaina telpu iekārtojumā. Starp citu, metro flīzes nav arī pieņemts klāt uz grīdas - tas ir saistīts ar faktu, ka metro stila flīzes ražo no samērā trauslas keramikas vai porcelāna, saglabājot flīžu oriģinālo eleganci.