Eksperts: Draudus pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai nāksies risināt ar imigrācijas veicināšanu (10)

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu gadu desmitu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Pēdējos gados pieredzētā iedzīvotāju izbraukšana no Latvijas darba meklējumos Eiropas robežās ir novedusi pie darbaspēka zuduma, kas tikai pastiprina demogrāfiskās situācijas radītās sekas, norādīja profesors.

Tāpēc Voļskis mudināja risināt pirmā līmeņa pensiju fonda problēmas ar migrāciju - lai veidotu papildus uzkrājumu pensiju fondā, esot jāstimulē imigrācija no trešajām pasaules valstīm, uzsvēra eksperts. "Mums ir vajadzīgi imigranti no trešajām pasaules valstīm, kas brauktu uzkrāt pensijas, tā teikt, priekš jūsu bērniem," tikšanās laikā ar pensionāriem akcentēja profesors.

Uzrunā senioriem eksperta vairākas reizes uzsvēra, ka esošais darbaspēka apjoms nebūs spējīgs uzturēt pensiju sistēmas funkcionēšanu tālākā nākotnē. Ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences, "pēc aptuveni 75 gadiem pensiju sistēma vairs nevarēs funkcionēt", norādīja Voļskis. Tāpēc viņš mudināja uzkrāt privātos līdzekļus vecumdienām.

Eksperts kritizēja nesen ieviesto otrā līmeņa pensijas mantošanas opciju. Viņaprāt, mantošana naudiskā izteiksmē ir kļūda, jo šie līdzekļi ir nākuši no obligātajām sociālajām iemaksām. "Tā nav privāta nauda, tā ir publiska nauda," uzsvēra Voļskis. Līdz ar to nevajadzētu būt iespējām izņemt līdzekļus, kas nav privāti līdzekļi. Ja otrā pensiju līmeņa ieguldījums nonāk sociālajā budžetā, to nevajadzētu ļaut izņemt ārā naudiskā izteiksmē, norādīja profesors.

Eksperts mudināja Labklājības ministriju (LM) meklēt balansu un rēķināt pensiju indeksāciju absolūtos skaitļos. Tāpat arī Voļskis mudināja tā vietā, lai pensionāru labklājību celtu ar pensiju paaugstināšanu, primāri domāt par dažāda veida izņēmumu sistēmām, piemēram, nosakot izņēmumus pensionāriem zāļu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā.

Tikšanās laikā ar LPF arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) sprieda par PVN izņēmumu piemērošanu senioriem. Viņa stāstīja, ka LM patlaban izvērtējot divreizējo pensiju indeksāciju, proti, pensiju indeksācijas veikšanu divreiz gadā līdzšinējās vienas reizes vietā.

Federācijas priekšsēdētāja Aija Barča aģentūrai LETA iepriekš klāstīja, ka LPF ir sagatavoti vairāki priekšlikumi, kuri prezentēti ministriju pārstāvjiem. "Nākamās tikšanās mērķis būs vienoties par kopīgiem soļiem un pārspriest ministrijas prioritātes," sacīja Barča.