Veselības ministrija nav ieviesusi ieteikumus par ģimenes ārstu lomas stiprināšanu un pieejamību pacientiem (5)

VK ieteikumi tika sniegti ar mērķi veicināt savlaicīgu slimību diagnostiku un profilaksi, nodrošināt pacientiem visus pakalpojumus, kuri ietilpst ģimenes ārsta profesionālajā kompetencē un mazināt nosūtījumus pie speciālistiem, kad primāri palīdzību var sniegt ģimenes ārsts. VK uzskata, ka Veselības ministrijai ir jāturpina šajā jomā uzsāktais darbs un rūpīgi jāuzrauga veikto izmaiņu ietekme, lai nepieciešamības gadījumā meklētu jaunus risinājumus, uz rezultātu vērstas veselības aprūpes sistēmas veidošanai. Tādēļ VK revīzijas ieteikumu ieviešanas termiņu pagarina līdz 1.septembrim.

"Veselības ministrijas ieviestā ģimenes ārstu darba kvalitātes novērtēšanas metodika vēl nespēj nodrošināt sākotnējo mērķi - veicināt labāku pacientu aprūpi. To apliecina arī Nacionālā veselības dienesta veiktās ģimenes ārstu aptaujas rezultāti. Kaut arī par šo situāciju ir atbildīga Veselības ministrija kā nozares vadošā institūcija, bez ģimenes ārstu iesaistīšanās procesos un konstruktīva atbalsta būs grūti sagaidīt jelkādus uzlabojumus. Pozitīvas pārmaiņas ir iespējamas tikai visu iesaistīto pušu sadarbības rezultātā," uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

No 2018.gada Veselības ministrija par 63% paaugstināja ģimenes ārstu kapitācijas naudu, gada darbības novērtējuma maksājums pieauga par 56%, kā arī tika paaugstināti ģimenes ārstiem apmaksājamo manipulāciju tarifi. Tomēr VK ieskatā nav pamata uzskatīt, ka veselības aprūpes pieejamība ir būtiski uzlabojusies.

2017.gadā Veselības ministrija veica izmaiņas ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanas sistēmā, kvalitātes kritēriju skaitu būtiski samazinot (no 13 uz 8) un izslēdzot tādus pacientu aprūpē nozīmīgus rādītājus kā vēža skrīninga uzraudzība, kardiovaskulārā riska noteikšana un veselības stāvokļa novērtēšana.

Tātad kvalitātes vērtēšanas kritēriji kļuva "finansiāli vērtīgāki", ģimenes ārsti tiek atalgoti dāsnāk, bet ārstiem izvirzītās prasības tika pazeminātas. Ja 2015.gadā maksājumi par ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanu bija turpat 700 000 eiro par 13 kvalitātes kritērijiem, tad 2018.gadā, kvalitātes kritēriju skaitam samazinoties par trešdaļu (līdz 8), ģimenes ārstiem tika izmaksāti turpat 2 miljoni eiro jeb par 171% vairāk nekā iepriekš. Tai pat laikā 2018.gada rezultāti nepārprotami liecināja, ka jaunā sistēma nav raisījusi ārstos pietiekamu motivāciju, jo visus astoņus kvalitātes vērtēšanas kritērijus izpildīja vien 4% ārstu, bet 60% ārstu izpildīja mazāk par pusi no visiem kritērijiem.

Arī ģimenes ārstu aptaujas rezultāti liecina, ka vēl joprojām 36% ģimenes ārstu šo sistēmu vērtē kā grūti saprotamu vai vispār nav ar to iepazinušies, 32% no ārstiem pacientu mērķa grupām pievēršas tikai tad, kad ir mazāks citu pacientu pieplūdums un tam atliek laika, bet 18% šo darbu veic epizodiski.

Atsakoties no vairākiem būtiskiem ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijiem, to vietā netika ieviesti jauni pasākumi vai arī piedāvātie risinājumi ir dārgāki, bet būtiski uzlabojumi nav panākti. Piemēram, izslēgtais kritērijs Mamogrāfijas un dzemdes kakla vēža skrīnings ir aizstāts ar pilotprojektu, kura ietvaros ģimenes ārstam ir iespēja saņemt papildu maksājumu (500 eiro ceturksnī), ja praksē reģistrēto pacientu skrīninga atsaucība ir 50% dzemdes kakla vēža skrīningam un 60% krūts vēža skrīningam.

Tomēr 46% no 424 ģimenes ārstiem, kas piedalījās pilotprojektā, neizpildīja nevienu no abiem skrīninga rādītājiem. Arī saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem kopējie vēža skrīninga atsaucības rādītāji uzlabojas nebūtiski.

Tāpat joprojām nav atrasti pietiekami efektīvi instrumenti, lai mazinātu ģimenes ārstu nosūtījumu skaitu pie sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem. Nosūtījumu skaitam ir tendence pieaugt. Nemainīgi gadu no gada nosūtījumu skaits gadā uz 1000 reģistrētajiem pacientiem pārsniedz 2000.

VK vērš uzmanību, ka ģimenes ārstu skaits valstī joprojām turpina samazināties, ceturtajā daļā ārstu prakšu pacientu skaits ievērojami pārsniedz ministrijas iecerēto optimālo - 1500 pacientu robežu un ir virs 1800. Ne vienmēr lielajās ārstu praksēs ir otrā māsa vai ārsta palīgs.