Vācijā pēc politiska skandāla mazinās atbalsts Merkeles partijai

CDU Tīringenes nodaļa tiek apsūdzēta par sadarbību ar eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD), lai tādējādi panāktu, ka zemes premjerministra amatā tiktu ievēlēts liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) kandidāts.

Salīdzinājumā ar oktobri, kad Tīringenē notika landtāga vēlēšanas, atbalsts kreisajiem radikāļiem pieaudzis par astoņiem procentpunktiem, sasniedzot 39%, kamēr to vēlētāju skaits, kas būtu gatavi balsot par CDU, sarucis par astoņiem procentpunktiem un nokrities no 21,7% līdz 13%, liecina aptauja, ko pēc sabiedriskās raidorganizācijas MDR pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "infratest dimap".

Savukārt FDP, kuras kandidāts Tomass Kemerihs ar CDU un AfD balsīm pagājušajā trešdienā tika ievēlēts Tīringenes premjera amatā, tagad atbalsta vairs tikai četri procenti aptaujāto, un tas nozīmē, ka partija vairs nespētu pārvarēt iekļūšanai landtāgā noteikto piecu procentu barjeru.

Tajā pašā laikā atbalsts skandāla galvenajiem vaininiekiem - AfD - pat nedaudz pieaudzis no 23,4 līdz 24%.

Kopš tā laika, pakļaujoties politiskajam spiedienam, Kemerihs jau atkāpies, un šobrīd notiek diskusijas par iespējamu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu Tīringenē, taču skandāla rezultātā par savu atkāpšanos paziņojusi arī Merkeles pēctece CDU līdera amatā Annegrēta Krampa-Karenbauere.

Tikmēr saskaņā ar aptauju, ko pēc aģentūras DPA pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "YouGov", 48% vāciešu uzskata, ka tuvāko desmit gadu laikā AfD būs pārstāvēta kādas federālās zemes valdībā vai pat federālajā valdībā.

Tikai 29% aptaujāto bijuši pārliecināti, ka AfD līdz 2030.gadam nebūs izcīnījusi vietu valdībā.

Aptuveni ceturtdaļa vāciešu izteikusies, ka, viņuprāt, AfD atrašanās kādas zemes valdībā neradītu nekādas problēmas, bet 19% nekādas problēmas nesaskatītu arī tad, ja eiroskeptiķi piedalītos valdošajā koalīcijā arī nacionālajā līmenī.

Tomēr pārliecinošs vairākums - 59% aptaujāto - joprojām noraida jebkādu AfD dalību valdībā.

Vienlaikus 54% respondentu atzinuši, ka Tīringenes skandāls mazinājis viņu ticību demokrātijai.

34% vāciešu uzskata, ka vislielāko labumu no Tīringenes notikumiem guvuši eiroskeptiķi, bet desmit procenti domā, ka no tā visvairāk guvuši kreisie ekstrēmisti.