Vai tev mājās pietiek vietas un laika sev?

“Laiks sev var nozīmēt dažādas lietas – tas var būt laiks vienatnē, ko mēs pavadām bez citiem, un tas var būt arī tieši laiks kopā ar cilvēkiem, intīms laiks ar savu partneri vai ar tuviem draugiem,” skaidro Ābeltiņa. “Laiks sev var būt arī kādas īpašas nodarbes, kas var nebūt saistītas ar mūsu profesionālo dzīvo. Laiks sev var arī nozīmēt būšanu īpašā, sev svarīgā telpā vai kādā vietā dabā.”

Kāpēc ir svarīgi atrast laiku sev?

Mūsdienās privātā telpa ir nepieciešamība, kas reizēm šķiet neiespējama. Pētījums parāda, ka privātā telpa nav tikai emocionāla vajadzība – daudziem šķiet, ka viņiem uz to ir tiesības. Cilvēki nevar iedomāties dzīvi bez privātās telpas un dabiski tiecas pēc tās.

“Cilvēkiem ir svarīgi gan dot, gan saņemt,” uz šo jautājumu mēģina atbildēt psihoterapeite. “Būšana ar citiem cilvēkiem, tas ir process, kas no vienas puses mūs ļoti bagātina, no otras – prasa emocionālu piepūli. Arī psiholoģijā uzskata, ka darbs ar cilvēkiem var mūs emocionāli izdedzināt. Tieši tāpat ir mājās. Ja viens cilvēks kādu aprūpē – vai tie ir mazi bērni vai pieauguši cilvēki –, tā ir ļoti liela slodze.

Tāpēc mums ir ļoti, ļoti svarīgi parūpēties par sevi, lai pēc tam atkal varētu rūpēties par citiem.”

Pētījumā atklāts, ka privātās telpas radīšanai bieži svarīgs ir konteksts – kur dzīvojam, ar ko dzīvojam un kādas ir sadzīviskās lomas mājās.

Kādas var būt sekas, ja cilvēks nevelta pietiekami daudz laika sev?

Pētījumā minēts, ka 76 % cilvēku visā pasaulē uzskata, ka privātums ir svarīgs viņu labsajūtai.

“Emocijas var būt svarīgs rādītājs tam, kas mums ir būtisks un kas notiek ar mūsu vajadzībām,” uzsver Marija Ābeltiņa, atsaucoties uz pētījuma secinājumiem par to, kas notiek, ja cilvēkam neizdodas veltīt laiku sev.

“50 % Latvijas iedzīvotāju izjūt dusmas, ja nespēj veltīt pietiekami daudz laika sev,” teikts IKEA pētījumā “Dzīve mājās”.

“To nedrīkst ignorēt, tam ir jāpievērš uzmanība, citādi var iedzīvoties dažādās citās problēmās, grūtībās un konfliktos,” viņa brīdina. “Zināma deva laika sev ir vajadzīga ikvienam. Protams, vienam tas vajadzīgs vairāk, citam – mazāk. Taču cilvēki, kas ilgstoši nespēj pabūt vienatnē, bieži vien kļūst aizkaitināti un biežāk konfliktē ar citiem. Ja ilgstoši nav iespējas atjaunot savus resursus, tas noteikti var ietekmēt arī fizisko stāvokli.”

“71 % Latvijas iedzīvotāju laiks sev ir svarīgs, lai uzlabotu attiecības ar citiem,” teikts pētījumā.

Kā labāk palūgt tuviniekiem vietu un laiku sev

“Izsakot jebkuru vajadzību, ir svarīgi to darīt draudzīgā veidā, skaidri un, saucot lietas īstajos vārdos,” uzsver speciāliste Marija Ābeltiņa. “Tas jāsaka lūguma formā – zini, man ir vajadzīgs laiks sev. Vai es varu tevi lūgt? Vai mēs varam sarunāt?”

Psiholoģe uzskata, ka parasti vienošanās par kompromisu attaisnojas. Mēs visi varam uzlabot savu dzīvi, apzinoties to, ka mums ir tiesības uz vietu un laiku sev, uzdrīkstoties to palūgt un radot atbilstošus apstākļus privātiem brīžiem.

“Sliktākais, ko varētu darīt – sākt pārmest, “zāģēt”, vainot, moralizēt par to, kas man pienākas,” viņa saka. “Vai tieši otrādi – pieprasīt, lai visi liek mani mierā. Tas diemžēl rada konfliktu starp tuviniekiem. Viņi apvainojas, raud vai kliedz, un beigu beigās tiek iegūts nevis laiks sev, bet laiks konfliktam.”

78 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka visefektīvākais veids, kā iegūt laiku sev, ir vienkārši to palūdzot. Daudzi mēdz arī dot mājienus, bet aptaujas rezultāti rāda, ka tie nav tik efektīvi.

Ar pētījumu detalizētāk var iepazīties šeit.