Viens no pasaulei nelabvēlīgiem riskiem ir fakts, ka pasaule ārpus Ķīnas ir ievērojami mainījusies kopš 2003. gada. Globalizācijas iespaidā kompānijas ir atvērušas savas bāzes ārpus mītnes zemēm, tādējādi arvien ciešāk sasaistot ekonomikas. Lielās centrālās bankas jau pašlaik ir izmantojušas rīkus, kas tipiski tiek izmantoti situācijās, lai izvairītos no ekonomiskajām krīzēm. Tāpat jāatceras, ka arī globālo parādu līmeņi ir sasnieguši visu laiku augstākos rādītājus. Pieaugošais nacionālisms atsevišķās valstīs arī rada sarežģījumus.
Vīruss jau pašlaik ievērojami ietekmē piegādes ķēdes un rada traucējumus lielajām kompānijām. Tā, piemēram, globālie autoražotāji “Volkswagen”, “Toyota”, “Daimler”, “General Motors”, “Renault”, “Honda” un “Hyundai” ir spiesti apturēt ražošanu, kamēr Ķīnā notiek cīņa pret vīrusa radītajām sekām. Atsaucoties uz “S&P” globālajiem reitingiem, vīrusa ietekmē saražotais automašīnu skaits pirmajā ceturksnī Ķīnā varētu samazināties par 15%.
Vairākas aviokompānijas ir atcēlušas lidojumus uz Ķīnu un no tās, kas savukārt ir ietekmējis preču un izejmateriālu piegādes visā pasaulē. Tā, piemēram, pasaulē lielākais viedtālruņu mikroshēmu ražotājs “Qualcomm” brīdinājis, ka vīruss var ietekmēt arī viedtālruņu ražošanu, jo to ražotājiem var trūkt izejvielu. Tā, piemēram, autobūves industrijā “Hyundai” ir apturējusi automašīnu ražošanu, jo nav piegādātas daļas no Ķīnas, kā arī to pašu iemeslu dēļ citus daļu piegādātājus meklē “Fiat Chrysler”, kas vēlas izvairīties no rūpnīcu slēgšanas.
Ekonomisti saka – pašreizējā vīrusa izplatība vēl ļauj veikt pārkārtojumus un izvairīties no lielām krīzēm. Ja jaunu koronavīrusu gadījumu skaits samazināsies, Ķīnas rūpnīcas jau drīzumā atsāks darbu, un tāpēc ietekme uz pasaules ekonomiku būs salīdzinoši neliela. Ja vīruss turpinās izplatīties – sekas globālajai ekonomikai var būt dramatiskas.