Analītiķi: Gada vidējā inflācija Latvijā gaidāma 2,1-2,3%

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka līdz ar janvāri Latvijā atgriezās cenu kāpums, tostarp cenu līmeni visvairāk ietekmēja pārtikas, alkohola, ar transportu, atpūtu un kultūru saistīto preču un pakalpojumu, kā arī veselības aprūpes sadārdzināšanās.

"Skatījums uz inflācijas attīstību ir pārmetis kārtējo kūleni. Un tāpat kā attiecībā uz ekonomiku, tas noticis koronavīrusa dēļ. Gada sākums viesa nelielu optimismu par to, ka globālā ekonomika stabilizējas. Bezdarbs ASV, Eiropas Savienībā (ES), kā arī citviet turpināja rukt un veidoja nosacījumus inflācijas spiediena pieaugumam. Taču vīruss šos asnus, vismaz attiecībā uz gada pirmo ceturksni, ir nopļāvis. Tas, noēnojot citus, ir kļuvis par būtiskāko risku pasaules ekonomikai," sacīja Gašpuitis. 

Viņš norādīja, ka patlaban pamanāmākais efekts ir naftas un citu izejvielu cenu kritums. 

"Primārais jautājums ir, cik ilgi vīrusa stress turpinās sirot pa pasauli. Jo īsāks būs tā plosīšanās laiks, jo mazāku ietekmi tas atstās. Tuvāko mēnešu laikā tas var nozīmēt daudzu izejvielu un arī importa patēriņa preču cenu mazināšanos vai pat izpārdošanas vilni. Īpaši tajās grupās, kas domātas Āzijas tirgum. Lai arī patērētajiem šāda ziņa varētu iet pie sirds, ieilgstot sarežģījumiem, spēcīgāk būs jūtamas arī pretējas plūsmas, tas ir, noteiktās preču kategorijās veidosies deficīts. Ražošanas dīkstāves ietekmē var sākt pietrūkt ne tikai Ķīnā, bet komponenšu iztrūkuma dēļ arī citviet ražotās preces. Turklāt alternatīvas var nebūt vai arī, visticamāk, nebūs cenā tik labvēlīgas kā Ķīnas ražojumi. Tādēļ citu valstu ražotāji laikā, kad globālais konkurents ir izslēgts no spēles, izmantos situāciju, lai paceltu cenas," skaidroja Gašpuitis.

Viņš minēja, ka Latvijas iekšzemes procesu (algu spiediena) ietekmē cenu kāpums pakalpojumiem turpināsies. Otrajā ceturksnī inflācija var noslīdēt tuvu 1%, bet tālākās perspektīvas minēto faktoru dēļ ir nenoteiktas. 

"Jo izteiktāk izveidosies deflācijas procesi, situācijai stabilizējoties, noteiktu preču grupās varam piedzīvot strauju cenu atlēcienu. Šobrīd viss norāda, ka inflācija šogad būs zemāka par pērn piedzīvotajiem 2,8%," sacīja Gašpuitis, prognozējot, ka 2020.gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt 2,1% apmērā.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijā turpinās mērens patēriņu cenu pieaugums un pat salīdzinoši straujais akcīzes likmes kāpums degvielai no šā gada 1.janvāra nav radījis lielu kopējo cenu pieaugumu.

Viņš arī piebilda, ka gada kopējā inflācija Latvijā jau astoņus gadus nav pārsniegusi 3% un arī šogad vidējais patēriņu cenu līmenis varētu augt vien par nedaudz vairāk kā 2%.

Āboliņš atzīmēja, ka janvārī lielāko ietekmi uz patēriņa cenām radīja akcīzes likmes palielinājums naftas produktiem, kā arī minimālais biodegvielas piejaukums benzīnam un dabasgāzei. Papildus tam līdz ar ģeopolitiskās spriedzes palielināšanos Tuvajos Austrumos gada sākumā pieauga arī naftas cenas pasaules tirgos un tādējādi degvielas cenas janvārī Latvijā pieauga par 5,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Bez degvielas janvārī par 53,2% pieauga arī pasta pakalpojumu cenas, taču atsevišķu preču un pakalpojumu cenas janvārī kļuva arī lētākas. Piemēram, samazinoties pārvades tarifiem janvārī par 5,3% saruka dabasgāzes cenas mājsaimniecībā, kā arī par 2,4% samazinājās elektroenerģijas cenas. Papildus tam siltās ziemas ietekmē šogad bija vērojamas lielākas atlaides apģērbiem un apaviem, kuru cenas janvārī saruka par 9%. 

"Ķīnas koronavīrusa ietekmē kopš janvāra pirmajām nedēļām naftas cenas pasaulē ir sarukušas par gandrīz 20%. To ar novēlošanos jau sākam redzēt arī Latvijā un turpmākajos mēnešos degvielas cenas Latvijā, visticamāk, samazināsies. Vienlaikus pārtikas cenu inflācija pasaulē paātrinās un saskaņā ar Pasaules pārtikas organizācijas datiem pārtikas cenas pasaulē janvārī augušas par 11,3% salīdzinājumā ar 2019.gada sākumu, lai gan Latvijā pārtikas cenu gada inflācija janvārī bija vien 3,7%. Tas nozīmē, ka turpmākajos mēnešos arī Latvijā iespējams redzēsim pārtikas cenu pieaugumu," pauda  Āboliņš. 

Tāpat viņš minēja, ka no šā gada 1.marta Latvijā pieaugs akcīzes likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tādējādi stiprajam alkoholam akcīzes likme būs pārliecinoši augstākā Baltijā. Tas kopējo cenu līmeni Latvijā palielinās par 0,35 procentpunktiem. 

Āboliņš prognozēja, ka inflācijas temps Latvijā turpmākajos mēnešos nemazināsies un šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs 2,3% apmērā.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka arī turpmāk Latvijā pakalpojumu cenas augs straujāk, nekā preču. Pakalpojumu cenu inflāciju virzošā algu kāpuma inerce būs spēcīga, par spīti lēnākai izaugsmei. Savukārt preču cenas labvēlīgi patērētājiem ietekmēs globālās izejvielu cenas. 

"Epidēmija Ķīnā ir padarījusi pasaules ekonomikas pieaugumu par neprognozējamāko kopš lielās ekonomiskās krīzes laikiem 2008./2009.gadā. Taču ir laba ziņa - šī krīze samazinās inflāciju," piebilda Strautiņš. 

Viņš norādīja, ka izejvielu cenu indekss šobrīd ir zemākajā punktā kopš 2016.gada februāra. Tās ļoti krasu kritumu piedzīvoja janvāra otrajā pusē, kad tirgi saprata, kāda ietekme uz Ķīnas ekonomiku būs koronavīrusa epidēmijai. Šobrīd ir ļoti grūti iegūt precīzu informāciju par šīs valsts rūpniecībā notiekošo, taču fragmentārie informācijas gabaliņi rada iespaidu, ka pilnībā apstājušās vai ar nepilnu jaudu strādā vairāk nekā puse šīs valsts rūpnīcu. 

"Lai atgrieztos pie normālas situācijas, pat labvēlīgā scenārijā, vajadzēs vairākus mēnešus. Ir destabilizētas piegādes ķēdes, nav precīzi prognozējama cilvēku pārvietošanās pasākumu atcelšana. Diez vai izejvielu cenas iepriekšējā līmenī atgriezīsies agrāk nekā šā gada otrajā pusē, jo ražošanas pārtraukšanas periodā būs pieauguši krājumi," minēja Strautiņš.  

Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka patēriņa cenu kāpums janvārī bija lielāks nekā vidēji aizvadītajā desmitgadē šajā mēnesī. Galvenais izskaidrojums tam bija akcīzes paaugstināšana degvielai - degvielas cenas mēneša laikā pieauga par 5,6%. "Taču nevajadzētu gaidīt visaptverošu cenu kāpumu, kā nereti brīdina šādu nodokļu izmaiņu pretinieki. Degvielas cenas vispār ir ļoti svārstīgas, kustība uz augšu vai leju par 5% mēneša laikā nav nekas neparasts, notikumiem pasaules tirgos var būt vēl lielāka ietekme," uzsvēra Strautiņš.

"Sagaidāms, ka šogad kopējais cenu līmenis vidēji augs par 2,1%," teica Strautiņš, piebilstot, ka šogad ekonomika radīs diezgan daudz bažu, tostarp iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, visdrīzāk, būs vājākais kopš 2010.gada, taču par inflāciju nav jāsatraucas, tās prognoze drīzāk slīd lejup nekā augšup.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,4%, bet gada inflācija - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2019.gada janvāri - bija 2,2% apmērā. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieauga par 2,7%.