/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2020/02/12/12936750t1h387b.jpg)
Valstīs, kuras piekopj ģimenei draudzīgu politiku, bērniem tiek dots labāks dzīves sākums, bet vecākiem ir iespēja veiksmīgāk apvienot darbu un ģimenes dzīvi.
Kuras valstis ir ģimenei draudzīgākās? Latvija kotējas samērā augstu (29)
Vērtējot pēc tādiem kritērijiem kā apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums un bērnudārzu un skolu pieejamība, Latvija kotējas samērā augstu starp pasaules valstīm ar vidējiem un augstiem ienākumiem, liecina organizācijas UNICEF 2019.gada pētījums.
Galvenais aspekts, kurā Latvija ir priekšā daudzām turīgākajām valstīm - bērna kopšanas atvaļinājuma garums. Latvijā tā maksimālais garums ir 53 nedēļas, kamēr, piemēram, ASV šāds atvaļinājums valsts mērogā vispār nav pieejams.
Jāpiezīmē, ka pats ilgākais bērna kopšanas atvaļinājums pieejams kaimiņvalstī Igaunijā - 85 nedēļas. Arī Lietuvā tas ir ilgāks, proti, 62 nedēļas. Latvijai priekšā vēl ir arī Ungārija, Bulgārija un Slovākija.
Taču Latvijā pieejamais bērna kopšanas atvaļinājums ir garāks nekā pārējās attīstītajās pasaules valstīs, ieskaitot Ziemeļvalstis un Rietumeiropu.
Taču citos aspektos Latvija reitingā iepaliek. Lai arī Latvijā bērna kopšanas atvaļinājums ilgst līdz pusotram gadam, tomēr bērnudārzu līdz trīs gadu vecumam apmeklē tikai 28% bērnu. Pēc trīs gadu vecuma pirmsskolas izglītības iestādes apmeklē 82% bērnu.
Bērnudārzi - tā ir vieta, kur bērni sāk savu izglītības ceļu un katru dienu socializējas ar cilvēkiem, kuri nav viņu ģimenes locekļi. Savukārt vecākiem - īpaši tiem, kuri nav ļoti turīgi, - tas ļauj strādāt pilnu slodzi. Igaunijā bērnudārzu apmeklē 93% bērnu, kuri sasnieguši trīs gadu vecumu, bet tādās valstīs kā Islande un Beļģija šis rādītājs sasniedz 99%.
Tendence - "tēta atvaļinājums"
UNICEF savā pētījumā izceļ Islandes piemēru. Tur bērna kopšanas atvaļinājuma pirmie seši mēneši sadalīti vienādās daļās starp abiem vecākiem, bet atlikušos trīs mēnešus vecāki var sadalīt pēc saviem ieskatiem. Pēc gadu tūkstošu mijas ieviestā likuma mērķis bija vairot mazuļa saskarsmi ar abiem vecākiem. Līdz globālajai finanšu krīzei 2008.gadā savu bērna kopšanas atvaļinājuma daļu izmantoja 90% islandiešu tēvu, bet 2016.gadā šis rādītājs bija nokritis līdz 74%. Taču apmēram puse tik un tā neizmanto visu tēviem paredzēto atvaļinājuma laiku.
"Tēta atvaļinājums" ir nozīmīga ģimenes politikas sastāvdaļa arī Zviedrijā. Trīs mēneši no visa bērna kopšanas atvaļinājuma ilguma ir paredzēti tēvam - viņš šīs 90 dienas nevar nodot partnerei.
Starp citu, arī Latvijā Darba likuma 156.pants paredz, ka tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu ir jebkuram darbiniekam, gan sievietei, gan arī vīrietim. Tas nozīmē, ka arī Latvijā vecākiem ir iespēja savā starpā sadalīt bērna kopšanas atvaļinājumu.
Kopumā Latvija ģimenei draudzīgāko pasaules valstu topā ierindojas 16.vietā, dalot to ar Lietuvu un Ungāriju.
Savukārt Igaunija ieņem ceturto vietu.
Kopumā ģimenei visdraudzīgākās valstis koncentrējas ziemeļos. Reitinga pirmo vietu ieņem Zviedrija, kurai seko Norvēģija un Islande.
Pētījumā tika analizēta 41 OECD un Eiropas Savienības valsts. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, vissliktākā situācija ģimenēm ir Kiprā, Grieķijā un Šveicē. Tā kā vairākas valstis datu trūkuma dēļ nevarēja salīdzināt pēc visiem kritērijiem, ASV, Austrālija, Jaunzēlande, Kanāda, Izraēla, Japāna, Dienvidkoreja un vēl vairākas citas palika bez vērtējuma. Taču ASV ir vienīgā no visām apskatītajām valstīm, kurās bērna kopšanas atvaļinājums nav paredzēts vispār - par tāda piešķiršanu var lemt darba devējs, taču vairums iedzīvotāju ar šādu atvaļinājumu nevar rēķināties.