Pasaules augstākajā kalnu sistēmā Himalajos pētnieki atraduši sodrējus, kas radušies Industriālās revolūcijas pašā sākumā 18. gadsimtā.
Himalajos atrasti sodrēji no Industriālās revolūcijas sākuma (2)
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “PNAS”, izanalizēti ogļu sadegšanas blakusprodukti, kas uz Himalaju virsotnēm nosēdušies, jau no 1780. gada, kad sākās Industriālā revolūcija Eiropā.
Toksisku metālu pēdas no 18. gadsimta beigām tika atrastas ledus paraugā, kas ņemts no Dasuopu ledāja uz Šišapangmas kalna. Kalns atrodas vairāk nekā desmit tūkstošus kilometru no Londonas.
“Neparedzētas sekas joprojām ir daļa no cilvēces vēstures. Es redzu ironiju tajā, ka mēs, cilvēki joprojām neesam guvuši mācību un joprojām uzskatam, ka visu kontrolējam,” uzdevumam “Newsweek” komentēja pētījuma autors Paolo Gabrielli.
Gabrielli ar kolēģiem ledus paraugos meklēja 23 toksisko metālu pēdas. Šie paraugi saturēja ledu, kas bija sasalis pirms vairākiem gadsimtiem – no 1499. līdz 1992. gadam. Izpētot pavedienus, zinātnieki var noteikt, kurā laika posmā attiecīgais ledus slānis ir radies.
Ledus slāņos no 1780. gada un vēlāk pētnieki atklāja paaugstinātu dažādu toksisko metālu līmeni. Šie metāli, to skaitā kadmijs, hroms, niķelis un cinks, ir atrodami sodrējos, kas rodas, sadegot oglēm. Kā saka pētnieki, sodrēji atceļojuši no tūkstošiem kilometru tālās Lielbritānijas.
Identificēto metālu vidū bija arī liela daļa cinka, kas varētu būt radies lielu meža ugunsgrēku laikā, kas, lai būvētu fermas, tika radīti speciāli – kā industrializācijas nozīmīga daļa. Visvairāk piesārņoti bija ledus paraugi, kas radušies starp 1810. un 1880. gadu, kad, iespējams, bija mitrākas ziemas, kas lika veidoties vairāk sniegam un ledum.
Savukārt nesenāka laika ledus paraugos parādās arī kāda cita toksiska metāla pēdas, kas atrodams degvielā, proti, svina.
“Mēs atklājām apstiprinājumu, ka svina koncentrācija Himalaju atmosfērā 20. gadsimta otrajā pusē palielinājās degvielas izmantošanas pieauguma dēļ,” teica Gabrielli.
Metālu līmenis ledus paraugos nav pietiekami augsts, lai būtu toksisks vai bīstams, tomēr Gabrielli brīdina, ka nākotnē, ja mēs turpināsim piesārņot atmosfēru, dzīvniekos tie varētu uzkrāties bīstamos daudzumos.