Igaunijas izlūkdienests: Militāra uzbrukuma draudi šobrīd nav lieli

"Krievija turpina prioritārā kārtā pārapbruņot un pastiprināt savu militāro kontingentu Eiropas robežu tuvumā. Gandrīz visi draudi Baltijas jūras reģiona drošībai izriet no Krievijas darbības. Krievijas slēptā ietekme, ekonomiskais spiediens, agresīvā ārpolitika, kā arī militāras aktivitātes aukstā kara stilā un bruņojuma izvietošana gar Baltijas valstu robežām destabilizē Baltijas jūras piekrastes valstu drošību," teikts dokumentā. "Var teikt, ka vienīgais reālais apdraudējums Igaunijas suverenitātei ir potenciāla Krievijas militārā operācija pret Baltijas valstīm."

Ziņojumā norādīts, ka 2019.gadā Krievija turpinājusi pēdējo desmit gadu laikā īstenoto savu bruņoto spēku attīstību Eiropas virzienā un šai laikā izveidojusi Rietumu kara apgabalā trīs armijas līmeņa pavēlniecības, piecus jaunus divīziju štābus un piecpadsmit jaunus manevrēšanas pulkus.

"76.desanta trieciendivīzija, kas bāzēta 28 kilometrus no Igaunijas robežas, ir pirmā Krievijas gaisa desanta spēku divīzija, kurā nokomplektēts trešais desanta pulks. Spēku samērs gar Baltijas asi salīdzinājumā ar NATO nepārprotami nosveras par labu Krievijai. Pat neierēķinot Kaļiņingradas apgabalu, Krievijai ir absolūts pārsvars attiecībā uz uzbrukuma bruņojumu - tankiem, iznīcinātājiem un raķešu artilēriju. Krievijas bruņotie spēki pastāvīgi dislocējuši tuva darbības rādiusa ballistiskās raķetes "Iskander" 120 kilometrus no Igaunijas robežas un 45 kilometrus no Lietuvas robežas, un tas ļauj Krievijai ar šiem ieročiem apdraudēt Baltijas valstu teritoriju no divām pusēm - no Ļeņingradas apgabala un Kaļiņingradas apgabala. NATO rīcībā nekur Eiropā nav raķešu sistēmu, kas būtu samērojamas [ar šo bruņojumu]," norādījis izlūkdienests.

Tas atgādina, ka Krievijas bruņotie spēki vērienīgās ikgadējās mācībās turpina slīpēt iemaņas plašam militārajam konfliktam ar ASV un NATO, turklāt šī prakse aizsākusies jau ilgu laiku pirms Baltijas valstu iestāšanās aliansē, un 2019.gads vēlreiz apliecinājis, ka Krievijas militārās mācības kļūst sarežģītākas un detalizētākas.

Kā viens piemērs minētas mācības "Okeāna vairogs 2019", kuru laikā kuģu grupas Dāņu šaurumos un Atlantijas okeānā praktizējās jūras kaujās, kas līdz tam tika apgūtas tikai teorētiski. Atgādināts gan par stratēģiskajām mācībām "Centrs 2019" un "Savienības vairogs 2019", kas ietvērušas arī civilās institūcijas, gan par šogad gaidāmajām mācībām "Kaukāzs 2020", kas fokusēsies uz iespējamu militāru konfliktu Melnajā jūrā, Ukrainā un Kaukāza reģionā.

Neraugoties uz to, iespēja, ka Krievija 2020.gadā sāktu militāru uzbrukumu Igaunijai, ir visai maza, jo nedz Krievijas militārajā plānošanā, nedz ārpolitikā Igaunija neieņem prioritāru vietu un Krievija nevēlētos iesaistīties tiešā militārā konfliktā ar NATO, teikts ziņojumā.

Tomēr vienlaikus dokumenta autori uzsver, ka pēdējo gadu laikā Krievijas bruņotie spēki pievērsuši lielu uzmanību tā dēvētās preventīvās karadarbības attīstīšanai, cenšoties būt ātrāki bruņojuma izvietošanā un izvirzīto militāro mērķu sasniegšanā.

"Tāpat kā attiecībā uz jebkuru citu pasaules reģionu vai starptautisku jautājumu, Krievija savu attieksmi pret Baltijas valstīm veido, ņemot vērā attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm plašākā kontekstā. Krievija gribētu jebkādā veidā samazināt ASV lomu pasaulē un vienlaikus palielināt pati savējo, tātad Krievija ne savā ārpolitikā, ne militārajā plānošana neuzlūko Baltijas valstis citādi kā iespējamu karadarbības arēnu ar ASV, " viņi secina.

Šā iemesla dēļ Baltijas valstis nedrīkst ignorēt iespēju, ka Krievija varētu izšķirties par preventīvu militāru ofensīvu Baltijas reģionā, ja tā baidītos par iespējamu konflikta eskalāciju attiecībās ar ASV kādā citā pasaules reģionā.  

"Tas savukārt nozīmē, ka sliktākajā gadījumā militārs uzbrukums varētu būt atkarīgs vienīgi no Krievijas vadības lēmuma, kas būtu balstīts uz aplamu draudu novērtējumu un kļūdainu politisko aprēķinu," norāda izlūkdienests.