Tas atgādina, ka Krievijas bruņotie spēki vērienīgās ikgadējās mācībās turpina slīpēt iemaņas plašam militārajam konfliktam ar ASV un NATO, turklāt šī prakse aizsākusies jau ilgu laiku pirms Baltijas valstu iestāšanās aliansē, un 2019.gads vēlreiz apliecinājis, ka Krievijas militārās mācības kļūst sarežģītākas un detalizētākas.
Kā viens piemērs minētas mācības "Okeāna vairogs 2019", kuru laikā kuģu grupas Dāņu šaurumos un Atlantijas okeānā praktizējās jūras kaujās, kas līdz tam tika apgūtas tikai teorētiski. Atgādināts gan par stratēģiskajām mācībām "Centrs 2019" un "Savienības vairogs 2019", kas ietvērušas arī civilās institūcijas, gan par šogad gaidāmajām mācībām "Kaukāzs 2020", kas fokusēsies uz iespējamu militāru konfliktu Melnajā jūrā, Ukrainā un Kaukāza reģionā.
Neraugoties uz to, iespēja, ka Krievija 2020.gadā sāktu militāru uzbrukumu Igaunijai, ir visai maza, jo nedz Krievijas militārajā plānošanā, nedz ārpolitikā Igaunija neieņem prioritāru vietu un Krievija nevēlētos iesaistīties tiešā militārā konfliktā ar NATO, teikts ziņojumā.
Tomēr vienlaikus dokumenta autori uzsver, ka pēdējo gadu laikā Krievijas bruņotie spēki pievērsuši lielu uzmanību tā dēvētās preventīvās karadarbības attīstīšanai, cenšoties būt ātrāki bruņojuma izvietošanā un izvirzīto militāro mērķu sasniegšanā.
"Tāpat kā attiecībā uz jebkuru citu pasaules reģionu vai starptautisku jautājumu, Krievija savu attieksmi pret Baltijas valstīm veido, ņemot vērā attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm plašākā kontekstā. Krievija gribētu jebkādā veidā samazināt ASV lomu pasaulē un vienlaikus palielināt pati savējo, tātad Krievija ne savā ārpolitikā, ne militārajā plānošana neuzlūko Baltijas valstis citādi kā iespējamu karadarbības arēnu ar ASV, " viņi secina.
Šā iemesla dēļ Baltijas valstis nedrīkst ignorēt iespēju, ka Krievija varētu izšķirties par preventīvu militāru ofensīvu Baltijas reģionā, ja tā baidītos par iespējamu konflikta eskalāciju attiecībās ar ASV kādā citā pasaules reģionā.
"Tas savukārt nozīmē, ka sliktākajā gadījumā militārs uzbrukums varētu būt atkarīgs vienīgi no Krievijas vadības lēmuma, kas būtu balstīts uz aplamu draudu novērtējumu un kļūdainu politisko aprēķinu," norāda izlūkdienests.