Kāpēc man atkal nesanāk izveidot partnerattiecības? (6)

Raksts no 2020.g. arhīva

Andris Veselovskis iesaka sākumā izveidot veselīgas attiecības pašām ar sevi un ievērot dažus, bet būtiskus labas dzīves pamatprincipus!

Kādi ir labas dzīves pamatprincipi ikvienai sievietei?

Pamatprincipi ir dzīves prasmes, kuras paši varam attīstīt un trenēt. Tā vietā, lai žēlotos par smago likteni, svarīgi ielūkoties sevī un saprast, ko es pati varu darīt, lai savu stāvokli atvieglotu? Labas dzīves pamatprincipi cits citu papildina un mijiedarbojas savā starpā, un, šīs dzīves prasmes trenējot, labs rezultāts nav ilgi jāgaida.

1. Veselīgi funkcionējošs fiziskais ķermenis.

Ne velti sākam tieši ar veselīgu fizisko ķermeni, jo tieši tas visspēcīgāk ietekmē pašsajūtu, līdz ar to arī mūsu reakcijas uz apkārtējiem notikumiem. Būtiski ir sajust savu ķermeni. Nedzīvot tikai “galvā”, bet atbilstoši fiziski noslogot sevi. Ievērot, kā ikdienā uzņemtā pārtika ietekmē pašsajūtu. Kuri pārtikas produkti padara stiprāku, bet kuri, tieši pretēji, kaitē? Tas nav aicinājums ievērot drastiskas diētas vai ar pilnu krūti mesties tik populārajā helsismā - veselīgajā ēšanā un dzīvošanā, bet drīzāk intuitīvi ieklausīties sava ķermeņa vajadzībās un mijiedarbībā ar to, ko ikdienā uzņemam caur kustībām un pārtiku.

2. Sevis pārvaldīšana.

Spēja dzīvot autonomi un saglabāt varu pašai pār sevi un savām reakcijām. Tas iet kopā ar zināmu pašpārliecinātību - justies kā pieaugušam cilvēkam un nebūt atkarīgam savā pašsajūtā no citiem.

3. Pilnas atbildības uzņemšanās pār sevi un savu dzīvi.

Sievietes bieži dzīvo līdzatkarīgās attiecībās vai tādās, kurās jūtas kā mazas meitenes vai kontrolējošas mātes. Tomēr pats galvenais, lai būtu sajūta par labo dzīvi sev, ir atbildēt pašai par sevi. Svarīgi uzdot sev jautājumu - kā rokās ir mana dzīve? Vai tā ir manējās?

4. Iekšējais miers.

Būt iekšējā mierā ar sevi ir katra cilvēka sapnis. Tomēr, lai to sasniegtu, galvenokārt nepieciešama spēja pārvaldīt savas iekšējās turbulences un emocijas. Nesakārtota emocionālā puse arī pakļauj mūs lielam stresam. Pavērot, kādas reakcijas ir uz apkārtējiem notikumiem un apstākļiem. Lai gan iekšējo mieru iegūt nav viegls ceļš, tomēr tas ilgterminā ir svarīgs process - rūpēties par savu emocionālo pašsajūtu.

5. Garīgums.

Iekšējā miera atrašana bieži vien saistīta ar garīguma kultivēšanu un jēgas meklējumiem. Svarīgi ik pa laikam uzdot sev jautājumu - kādi ir mani dzīves mērķi? Kādi ir iekšējie principi, mana personīgā “likumdošana”, vērtību sistēma, pēc kuras savā dzīvē vados? Garīgums ne vienmēr ir saistīts ar reliģisku piederību, bet gan vairāk ticību un iekšējo izaugsmi.

6. Spēja gūt panākumus darbā.

Dzīves drošības sajūta ir neiedomājama bez pieredzes un spējas gūt panākumus tajā karjeras ceļā, kas izvēlēts. Jo vairāk pieauguša cilvēka dzīvi dzīvojam, jo lielāka būs vajadzība uzņemties atbildību par to, lai spējam nodrošināt sevi un vājākos ģimenes sistēmā. Sevis tālākizglītošana, savu stipro pušu un talantu apzināšanās, jauni mērķi karjerā un neizvairīšanās no jaunas pieredzes gūšanas ir stūrakmeņi spējai gūt panākumus karjerā.

7. Spēja atšķirt deklarēto no reāli notiekošā.

Tā ir dzīves intuīcija! Vai spēju atšķirt patiesību no meliem? Izreklamētu, tukšu “produktu” no reāli vērtīga? Novērtēt, kādas ir manas spējas sajust briesmas, nelabvēlīgu vidi vai sliktu attieksmi pret sevi? Nospraust savas robežas, neļauties negatīviem attiecību scenārijiem, ieklausīties savās sajūtās, ja ilgstoši jūtos nelaimīga.

8. Spēja komunicēt ar apkārtējiem.

Komunikācijas spējas nav būtiskas ar saviem tuvākajiem cilvēkiem ģimenē vien. Komunikācijas prasmes ir jāpilnveido, jo tās netiek dotas no dabas. Turklāt svarīgi ir paaugstināt spējas komunicēt ar dažādām sociālajām grupām, iziet no sava “burbuļa”, būt atvērtai jaunai komunikācijai. Caur to, kā komunicējam ar apkārtni, mēs arī radām priekšstatu par sevi, līdz ar to arī labvēlīgu vai ne tik attieksmi pret sevi.

9. Prasme spēlēties.

Ja dzīvē ir tikai nemitīgi pienākumi un darbs, zūd garša un prieks. Prasme spēlēties rodas no savu sirds interešu un hobiju attīstīšanas. Hobijs ne tikai dod prieku, bet ir arī papildu enerģijas avots un bagātina sociālo loku.

10. Nemitīgi trenēt spēju būt laimīgai.

Laimīguma sajūta arī nav dabas dota, tā jātrenē, galvenokārt caur spēju priecāties par mirkļiem, dzīves šeit un tagad izjušanu. Laimīgums rodas no sevis mīlēšanas, mīlot sevi autentisku, tādu, kāda esmu. Ne tikai sevi, arī citus - kādi tie ir.

11. Nepārtraukta personīgā attīstība.

Tā ir ne tikai jaunu zināšanu ieguve, bet arī dzīves gudrība jeb spēja adaptēties mainīgiem apstākļiem. Caur dzīves grūtībām vai šķēršļu pārvarēšanu mēs augam, ja vien esam gatavi no situācijām mācīties. Sevis izzināšana, savu paradumu izprašana, negatīvo paradumu pakāpeniska maiņa pret sev labvēlīgākiem un veselīgākiem.

12. Radošums.

Cik atvērta es esmu jaunajam un cik daudzveidīgi spēju pieiet dažādām situācijām? Kā es spēju izpausties radoši, tiekties uz jaunām izpausmes formām ar gandarījumu? Sievietei dzīve radošumā ir patīkama un dabiska, tikai tai jāļaujas!

13. Zināšanas.

Mūsdienās tā nav obligāti otrā augstākā izglītība vai grādi. Tā ir spēja mācēt atrast sev nepieciešamo informāciju, brīdī, kad tā vajadzīga, lai tiktu galā ar jauniem dzīves izaicinājumiem.

14. Pašmotivējoša, stiprinoša, radoša spēja domāt.

Ne tikai klausīties, lasīt vai uztvert citu radītās gudrības, bet veltīt laiku pašrefleksijai un domāšanai. Domāt ar savu galvu, pieņemt savus, izsvērtus lēmumus.

15. Pietiekamība.

Nereti tiekšanās pēc arvien jauniem sasniegumiem rada alkatības sajūtu, bet būtiski ir arī spēt savā dzīves skrējienā apstāties un neizdegt. Gana ir gana!

16. Būšanas, klātesamības un dzīvošanas sajūta.

Vairums pieaugušo šo sajūtu ir pazaudējuši. Iepriekšējie 15 pamatprincipi nodrošina cilvēka spēju būt te un tagad. Būšanas sajūta dod dzīvei jēgu un piepildījumu. Būt kā bērniem - mīlēt pa īstam, raudāt pa īstam, dzīvot absolūti šajā mirklī.

Psihoterapeits Andris Veselovskis tic, ka, realizējot šos pamatprincipus, cilvēks pats sev var radīt pietiekami labu dzīvi. Tomēr šie pamatprincipi ir nemitīgi jāpraktizē. Tie palīdzēs atvairīt iekšējos un ārējos negatīvos faktorus: “Mijiedarbība starp radošo un destruktīvo notiek nemitīgi! Ja cilvēks pats sev neuzbūvēs labu dzīvi, atnāks nelaimes, slimības, depresija, trauksme. Nav iespējams labi justies visu laiku, bet ir iespējams kopumā būt plusos! Ja cilvēks ar sevi nestrādā, viņš degradējas. Lai izaudzētu ražu, tā ir jākopj, jāsargā, jāravē nezāles. Tie, kas pacentīsies, gūs panākumus!”