SVF ziņo par "brīdinājuma signālu", kas var liecināt par tuvojošos krīzi (15)

Analizējot ekonomisko krīžu ciklus, secināts, ka attīstītākajās un jaunattīstības valstīs kopš 1970. gada iezīmējas viena kopīga tendence. Noskaidrots, ka ilgstošajiem parādu apjomu pieauguma periodiem ir raksturīgs straujš būvniecības aktivitātes pieaugums. Tomēr – faktiski vienmēr parādsaistību apjoma un būvniecības aktivitātes pieaugums beidzies ar asarām.

Visstraujākās uzplaukuma fāzes, kas vēlāk izrādās arī visdārgākās, pamatojoties uz pēc tam sekojošās lejupslīdes smagumu, ir saistītas ar lielāku aktivitātes apjoma pieaugumu būvniecības nozarē tieši uzplaukuma periodā.

Būvniecības aktivitātes temps ekonomiskā uzplaukuma fāzē ir labākais signāls, kas potenciāli var liecināt par iespējami tuvojošos krīzi. Tāpat būtiski atzīmēt, ka ekonomiskā uzplaukuma fāzē ir citi signāli, kas liecina par iespējamu krīzi - tostarp būtiski pieaug mājsaimniecību aizņēmumu apjomi, kas tradicionāli tiek uzskatīti par brīdinājuma zīmi.

Denīze Igana, kas ir Starptautiskā Valūtas fonda pētījumu departamenta makrofinansiālās nodaļas vadītāja vietniece, kā nopietnu piemēru uzsvēra situāciju Spānijā 2008. gadā, kad nekustamā īpašuma tirgus sabruka, jo iedzīvotāji nespēja pildīt savas aizdevumu saistības, bet bankas piedzīvoja bankrotus.

Igana sacīja, ka, gatavojoties iespējamajai krīzei, nodarbinātība būvniecībā bija palielinājusies par 47 procentiem, salīdzinot ar 27 procentiem citos ekonomikas un nodarbinātības sektoros kopumā.

“Mūsu izpētes rezultāti liecina, ka pašreizējā pieredze saistībā ar tādu likumsakarību kā kredītsaistību pieaugums un strauja izaugsme būvniecības sektorā ir ļoti bīstams signāls, kas neattiecas tikai uz Spāniju – tas attiecas arī uz visu pārējo pasauli,”

sacīja Igana.

“Mēs uzskatām, ka signāli par aktivitāti būvniecības sektorā var palīdzēt laicīgi noteikt, kad ekonomikai draud briesmas. Tā jau laicīgi var sākt kontrolēt riskantās zonas, kā arī noteikt jaunus noteikumus, lai kredītu apjomu pieaugums nekļūst par iespējamu iemeslu jaunai krīzei,” teica Igana.

Tiek norādīts, ka “laba izaugsme” ilgst aptuveni trīs gadus ar mēreniem aizdošanas un aizņemšanās tempiem. Savukārt no otras puses - “slikta izaugsme” ilgst ilgāku periodu, un tās noslēgumā ir strauja un plaša ekonomiskā lejupslīde, kas var rezultēties arī sistemātiskā finansiālajā krīzē.

Neparasti strauja ekspansija būvniecības sektorā palīdz noteikt, vai nav sākusies tā saucamā sliktā izaugsme,” sacīja Igana, piebilstot, ka “labās izaugsmes” periodos normāla situācija ir tad, ja nodarbināto skaits būvniecības sektorā pieaug par vienu procentu. Savukārt situācija var kļūt par “sliktu” gadījumā, ja būvniecības sektorā nodarbināto skaits pieaug par pieciem procentpunktiem.

Starptautiskais Valūtas fonds, kas darbojas arī kā globālās finanšu sistēmas uzraugs, ir aicinājis politikas veidotājus uzmanīgi pieiet situācijām, ja gadījumā aktivitāte būvniecības sektorā un aizdošanas apjomi sākuši neparasti strauji pieaugt.

Šādā gadījumā Starptautiskais Valūtas fonds neiesaka celt procentu likmes (respektīvi, padarīt kredītus dārgākus), bet tā vietā izmantot citus rīkus, kā, piemēram, noteikt augstāku personas līdzdalību nekustamā īpašuma finansēšanā, kā arī noteikt dažādus limitus nekustamā īpašuma attīstītājiem, kā arī būvfirmām.

Neraugoties uz neskaitāmajiem ceļamkrāniem, kas redzami Londonā, kā arī citās pilsētās gan Lielbritānijā, gan citur Eiropā, pagaidām nav pamata satraukumam – pēdējo mēnešu laikā Eiropā būvniecības sektors nav piedzīvojis strauju izaugsmi.

Tiek norādīts, ka janvārī vismaz Lielbritānijā nodarbināto skaits būvniecības sektorā pat ir nedaudz samazinājies.

“Būvniecības firmas nav gatavas palielināt būvniecības apjomus un strādāt pie milzīgiem projektiem, kuru dēļ vajadzētu palielināt darbaspēka apjomus. Tuvākajos mēnešos nav gaidāms, ka būvniecības sektors pēkšņi sāks strauji augt un attīstīties,” sacīja eksperts Dankans Broks.