Deputāti pārzīmē Latvijas novadu karti: vai reforma tiks saplosīta? (51)

Divdesmit viens plus deviņi attīstības centri – tā bija sākotnējā formula, pēc kuras veidoja Latvijas jauno novadu karti. Tiem piepulcēja Pierīgas novadus, kuri varēja būt bez šāda centra, taču ar vismaz 15 tūkstošiem iedzīvotāju.

Septiņi novadu izveidošanas kritēriji tika ierakstīti administratīvo teritoriju likumprojektā. Tā pielikumā uzzīmēja karti ar trīsdesmit pieciem novadiem. Pēc tam parādījās arī trīsdesmit sestais – Ulbrokas - novads, tad - trīsdesmit septītais, astotais un devītais, jo politiķi ļāva Liepājas, Rēzeknes un Daugavpils pilsētām dzīvot atsevišķi no apkārt esošajiem novadiem. Novadu karte ir Saeimas deputātu dienaskārtībā, bet septiņi kritēriji no likumprojekta – izsvītroti.

Nesen pēc Nacionālās apvienības priekšlikuma dienaskārtībā parādījās diskusijas par jau četrdesmitā - Saulkrastu novada veidošanu, pievienojot tam vairākas, iepriekš citiem novadiem paredzētas teritorijas.

Deputāts Jānis Dombrava (NA), runājot par novadu veidošanu, atsaucas pat uz simt gadu senu pagātni: “Līdz šim atbalstītā karte vairāk vai mazāk sakrita Kurzemē, Latgalē, ar šiem vēsturiskajiem apriņķiem, kā bija prognozējams. Problēmas sāksies ar Vidzemi, kur VARAM piedāvātā karte fundamentāli atšķiras no tās kartes, kāda bija starpkaru periodā.”

Saulkrasti ir dzimtais novads deputātam Dombravam, kurš ir par reformu atbildīgajā komisijā. Taču viņš noliedz, ka iniciatīvas pamatā būtu viņa vai apvienības īpaša vēlme saglabāt Saulkrastu novadu.

Tagad parādījusies ideja par vēl viena - Sēlijas - novada izveidošanu. Saeimas komisijā pārbīdītas arī robežas vairāku esošo novadu piederībai nākotnē.

“Valdība ļoti precīzi raugās pēc iedzīvotāju skaita, pēc ekonomiskās attīstības potenciāla, lai būtu attīstības centrs. Šeit [Saeimā] ir daudz sarežģītāk. Tātad šeit ir 7 politiskās partijas ar dažādu piegājienu vienam vai otram jautājumam. Tad vēl eksistē nosacīti tādi, es teiktu, vēsturiski romantiski nodalījumi,” atzīst Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas pārstāvis, deputāts Arvils Ašeradens (JV).

Novadu veidošanas prasību jeb kritēriju izsvītrošana no topošā likuma rada jautājumu, vai tas neļaus vaļu aizvien lielākām variācijām par novadu izmēru un galu galā nesaplosīs šo reformu. Atbildīgais ministrs domā, ka nē, tas nenotiks.

"Politisko lēmumu ietvaros ir jānofiksē tomēr minimālā robeža, zem kuras nevajadzētu iet. Minimālā robeža, lai katrs novads spētu izpildīt visu funkciju realizāciju. Problēma, ja novadā nav attīstības centru, un to mēs esam akcentējuši visiem Saeimas deputātiem arī diskusijās, vienalga, vai par Saulkrastiem, vai par kādām citām vietām. Attīstības centrs - tā ir iespēja tai teritorijā attīstīties nākotnē, un izveidojot teritorijas bez attīstības centriem, mums ir jārēķinās, ka tās būs teritorijas ar ierobežotu attīstības potenciālu,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/Par!).

“Ministrija ir piedāvājusi savu variantu, mēs esam lēmējvarā un lēmējvarā, ir varbūt arī citi uzskati un citi priekšlikumi, citi viedokļi. Un man ir cits viedoklis saistībā, teiksim, ja salīdzina ar ministrijas piedāvāto modeli,” saka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāts Andris Kazinovskis (JKP).

Vai tiešām likumā vajadzīgi kritēriji novadu veidošanai, ierosinājis apsvērt Saeimas Juridiskais birojs. Viņu ieskatā - novadu robežas būs likuma pielikumā, savukārt pēc kāda principa tie veidoti – likuma anotācijā. Turklāt vairāki no nosacījumiem bijuši vien kā ekonomiski un politiski vērtējami apsvērumi. Deputāti kritērijus no projekta izsvītroja.

“Šobrīd likumprojekta tekstā izšķirošs vienmēr bijis tas, vai un kura pašvaldība ir pieminēta šā likuma pielikumā. Jo tieši tur ir noteiktas pašvaldības. Tāpat arī no šiem kritērijiem nav iespējams secināt nekādu konfigurāciju kartē. Tie kritēriji, kas šobrīd, piemēram, ir iespējama ilgtspējīga teritorijas attīstība - labi, tas var būt kritērijs, bet no šī kritērija noteikti neizriet, ka robežām ir jābūt tādām citādām, tie ir visi politiska rakstura kritēriji un arī kartes zīmējums ir vienmēr bijis un būs politisks,” Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis.

Taču valsts attīstības plānošanas dokumentos Saulkrasti nemaz nav minēti kā viens no attīstības centriem, un tas savukārt nozīmētu, ka šai teritorijai ietu secen attīstībai paredzētie līdzekļi.

“Līdz ar to šeit arī pacēlās komisijas locekļu starpā diskusijas. Par to, kādā veidā vispār nākotnē vajadzētu noteikt attīstības centrus, varbūt tur arī vajadzētu daudz plānveidīgāk raudzīties uz to, kā valstī tie tiek noteikti, jo šobrīd to paredz NAP process šeit tiek iezīmēti šādi attīstības centri un kādā veidā nākotnē teritorijām tiek attiecīgi nodalīts finansējums,” saka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (A/Par!)

Visticamāk tūlīt pēc Latvijas novadu kartes pārzīmēšanas deputāti ķersies klāt arī attīstības centru pārskatīšanai. “Es uzskatu, ka jābūt katrā novadā savam attīstības centram, lai Latvija attīstītos vienmērīgi - tātad mēs vērtēsim, kur mums jāiesniedz šie priekšlikumi, lai šo mainītu, arī Nacionālajā attīstības plānā,” saka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sekretārs Ēriks Pucens (KPV LV).

Vēl pērn ministrs Pūce, atsaucoties uz ekspertu slēdzieniem, atzina, ka iepriekš noteiktie attīstības centri aizvien ir atbilstoši un to pārskatīšana nav aktuāla.

Ja tiek izveidoti jauni novadi, teritoriju pārbīde ietekmēs arī blakus esošo novadu iedzīvotāju skaitu, ieņēmumus un attīstības iespējas.