Dzīve Baltajā namā - arī tai ir sava garoziņa

Bijušās ASV pirmās lēdijas memuāros aptverta visa viņas dzīve no bērnības Čikāgas Sautsaidā, no kuras cita pēc citas emigrēja baltādaino ģimenes, līdz studijām Prinstonā un Hārvardā un darbam advokātu birojā, slimnīcā un nevalstiskajās organizācijās. Taču viņas pēdējais amats bija pavisam citāds un atšķirībā no iepriekšējiem tam nebija ne darba apraksta, ne algas: viņa bija Savienoto Valstu prezidenta sieva. 

Nonākot Baltajā namā, Obamu ģimeni sagaidīja dzīve ar pilnīgi jauniem noteikumiem, taču daļa rūpju palika tās pašas vecās. "Viena no manām pirmajām mācībstundām bija tāda, ka dzīve tur var būt visai dārga," atceras Obama. "Lai arī mums nebija jāmaksā par īri, komunālajiem pakalpojumiem un darbinieku algas, tomēr visi pārējie ikdienas izdevumi bija uz mūsu pleciem. Un tie ātri savācās, īpaši ņemot vērā, ka viss bija lepnas viesnīcas kvalitātē."

Katru mēnesi ASV pirmajai ģimenei tiek iesniegts rēķins, kurā skrupulozi uzskaitīts katrs pārtikas produkts un tualetes papīra rullis. Ja kāds draugs vai paziņa pārlaiž nakti prezidenta rezidencē, jāsedz arī visi ar viesa uzturēšanos saistītie izdevumi.

Mišela Obama savā autobiogrāfijā "Izaugt" ("Becoming") atzīst, ka viskrasāk tas esot izpaudies attiecībās ar Baltā nama pavāriem "ar "Michelin" klases standartiem un dziļu vēlmi pakalpot prezidentam". Ja Baraks Obama neaizdomādamies minēja, ka viņam garšo kāds eksotisks auglis vai pusdienās pasniegtais suši, šie ēdieni tika iekļauti regulārajā ēdienkartē. Taču mēneša beigās, ieraugot rēķinu, pat pasaules ietekmīgākā politiķa ģimeni mēdza pārņemt viegls izbīlis.

Tiesa, Obamas par trūcīgiem nosaukt nevarēja, turklāt ASV prezidenta gada alga ir 400 000 dolāru (neskaitot transporta, izklaides un papildu izdevumu budžetu, kas kopumā ir vēl ap 170 000 dolāru gadā). Tomēr daudzas Obamas aprakstītās lietas parāda, ka kandidēšana vēlēšanās un pat prezidenta dzīve nav nekas tāds, ko varētu atļauties "ierindas" amerikānis. Tāpēc laikam nav brīnums, ka ASV vēlēšanas ne reizi vien izvērtušās par miljonāru, miljardieru un politisko dinastiju cīniņu. Arī uz nominācijām novembrī gaidāmajās vēlēšanās pretendē divi miljardieri - pašreiz pie varas esošais Donalds Tramps, kuram republikāņu partijā reālu konkurentu nav, un Maikls Blumbergs, pagaidām otrs populārākais demokrātu kandidāts.

Bet kā Baltajā namā tika Obamu ģimene? Kaut arī viņi nepiedzima turīgās ģimenēs, Mišelu un Baraku Obamas tomēr nevarētu nosaukt par parastiem amerikāņiem. Baraka Obamas vecāki iepazinās Havaju Universitātē Manoa, kur viņiem abiem bija kopīgs krievu valodas kurss, - Obama vecākais bija talantīgs ārvalstu students no Kenijas, kurš vēlāk absolvēja Hārvarda Universitāti un kā ekonomists strādāja Kenijas valdībā. Savukārt Mišelas Robinsones vecāki bija Čikāgas ūdens dienesta darbinieks un mājsaimniece; viņas raduraksti iestiepjas verdzības laikmetā.

Taču viņus abus vieno jau bērnībā ieaudzinātā kāre pēc izglītības. Vientulīgi aizvadītā bērnība un māte antropoloģe Anna Danema padarīja Baraku Obamu par aktīvu lasītāju, kā arī sagatavoja akadēmiskajiem panākumiem - 80.gadu beigās viņš kļuva par Hārvarda Universitātes Juridiskās fakultātes žurnāla "Harvard Law Review" pirmo melnādaino redaktoru. No mātes mantotais ideālisms Obamas juridisko karjeru ievirzīja pieticīgāk atalgotās profesijās: viņš piedalījās lietās par pilsoniskajām tiesībām un pasniedza konstitucionālās tiesības Čikāgas Universitātē.

Mišela uzauga par nelabvēlīgu uzskatītā rajonā un visai pieticīgos apstākļos, taču savos memuāros viņa stāsta, ka vecāki vienmēr iestājušies par viņas izglītību un bija gatavi tās vārdā pašuzupurēties. 

Mišela Obama par sava dzīvesstāsta veiksmes atslēgu uzskata tieši savu ģimeni un skolotājus, kuri "konsekventi atgādināja šo vienkāršo vēsti: tu esi svarīga".

Viņas grāmatu caurauž ideja, ka neviena bērna dzīves ceļš nav noteikts jau piedzimstot. To, vai no viņa izaugs noziedznieks vai pirmā lēdija, vislielākajā mērā nosaka tas, vai tuvākie cilvēki jau no bērna kājas ir bijuši atbalstoši un ticējuši viņa spējām. Jo tikai tā mēs iemācāmies noticēt paši sev.

Pēc jurisprudences studijām Prinstonā un Hārvardā viņa sāka strādāt Čikāgas advokātu birojā "Sidley & Austin", kur iepazinās ar Baraku Obamu. Pēc dažiem gadiem viņa atteicās no karjeras privātajā sektorā un pievienojās Čikāgas mēra komandai, kā arī vēlāk darbojās nevalstiskajā un izglītības sektorā.

Grāmatā Mišela Obama iezīmējas kā neatkarīga sieviete, kura nebaidās paust savu viedokli un augstu vērtē savus sasniegumus. Laulība ar politiķi sagādāja viņai divus lielus pārbaudījumus. Vispirms viņai bija jāatsakās no iespējas plānot savu dzīvi vairākus gadus uz priekšu - šie lēmumi bija vēlētāju rokās. Un, kad Baraks Obama kļuva par ASV prezidentu, viņa nolika malā personīgās ambīcijas un astoņus savas dzīves gadus veltīja ģimenes dzīvei un nekur neaprakstīto pirmās lēdijas pienākumu pildīšanai.

Politiķa dzīvesbiedrs kampaņas laikā būtībā kļūst par vientuļo vecāku - kamēr kandidāts braukā pa mītiņiem savā štatā vai arī visā valstī un līdz vēlai naktij strādā pie kampaņas, visas rūpes par ģimeni paliek uz partnera pleciem. Obamu pāra dzīvē bija trīs kampaņas. 2004.gadā Baraks Obama kandidēja uz vietu ASV Senātā, 2008.gadā cīnījās par ievēlēšanu prezidenta amatā, bet 2012.gadā - par pārvēlēšanu. Viņš uzvarēja visās kampaņās, taču Mišela Obama neslēpj, ka neviena no tām viņai nebija viegla. 

Baraka Obamas ievēlēšana 2008.gadā bija ievērojams notikums. Viņš bija pirmais melnādainais prezidents valstī, kur 140 gadus pirms tam tika aizliegta vergu turēšana un kur tikai pirms 40 gadiem tika atcelti likumi par rasu segregāciju. Tomēr faktiski ASV pilsētās joprojām ir rajoni, kurus, līdzīgi kā Mišelas Obamas dzimto Čikāgas daļu, pirms vairākiem gadu desmitiem pameta tie, kuri varēja to atļauties, - pārtikušākās gaišādaino un tumšādaino ģimenes. Līdz ar tām pakāpeniski pazuda arī labas skolas un darba vietas, bet to vietā nāca apātija un noziedzība. Kopā ar ASV vaļīgajiem ieroču likumiem veidojas bīstama kombinācija.

Mišela Obama ir vienlaikus gan viena no trūcīgāk augušajām, gan arī izglītotākajām ASV pirmajām lēdijām. Ņemot vērā ASV vēsturisko un sociālo fonu, Obamu ģimenes nokļūšana Baltajā namā bija neparasts notikums, kas izsauca pretreakciju Donalda Trampa ksenofobiskās un dažbrīd neslēpti rasistiskās retorikas veidolā. Vēl pirms Tramps bija uzsācis cīņu par Obamas nomaiņu prezidenta amatā, viņš ar milzu sparu izplatīja sazvērestības teoriju, ka Obama nemaz neesot dzimis ASV un tātad nedrīkstot būt prezidents.

"[Mēs] dzīvojām ar apziņu, ka paši esam kā provokācija," raksta Mišela Obama. "Miljoniem amerikāņu svinēja to, ka esam Baltajā namā, taču tas arī baroja reakcionāru baiļu un aizvainojuma sajūtu citos cilvēkos. Naids bija sens un dziļš, un bīstams."

Par spīti tam, ka pat ASV pirmās lēdijas titulam ir sava rūgtā garoziņa (kā visnepatīkamāko aspektu Mišela Obama raksturo grūtības pilnvērtīgi iesaistīties meitu dzīvē, piemēram, apmeklējot sporta spēles vai pavadot tūrē pa noskatīto universitāti, jo pirmajam pārim visur nākas doties autokolonnās un drošībnieku ielenkumā, novēršot uzmanību no īstajām pasākuma zvaigznēm), tomēr šajā laikā viņa paspēja izdarīt lietas, ar kurām lepojas. Viena no tām bija pie Baltā nama iekoptais dārziņš, kurā bērniem regulāri tika mācīts par pilnvērtīga, veselīga uztura nozīmi. Pateicoties Mišelas Obamas iniciatīvai, ASV skolās ēdināšana kļuva veselīgāka un tika ieviestas papildu fiziskās aktivitātes, lai apkarotu bērnu aptaukošanos. Kopā ar viceprezidenta Džo Baidena sievu Džilu tika sākta bijušo karavīru un karavīru dzīvesbiedru aktīvāka iesaistīšana darba tirgū. Visbeidzot tika savāktas vērienīgas summas starptautiskai kampaņai, lai veicinātu izglītības pieejamību meitenēm valstīs, kur ar to ir problēmas.

Mišelas Obamas dzīvesstāsts lielā mērā ir par vērtībām. Ieturētību, empātiju, uzticību savai ģimenei. Gan viņa pati, gan arī viņas vīrs ir dzīvi piemēri tam, kā apņēmība, izglītība un pacietība var aiznest cilvēku tālāk, nekā tas jebkad būtu sapņojis. Bet ar to vien nepietiek. Arī apkārtējai videi jābūt tādai, kas ļauj augt un galu galā izaugt. 

Lai arī par Obamas pēcteci ASV prezidenta amatā grāmatā runāts visai maz, to lasot nav iespējams nepamanīt milzīgus kontrastus ar teju nepārtraukto skandālu straumi, kas Trampu notur ziņu virsrakstos pēdējo trīs gadu laikā.