Respektīvi – Ķīnas ekonomika ir kļuvusi par neatņemamu un ārkārtīgi svarīgu globālās ekonomikas sastāvdaļu, līdz ar to – investoriem ir svarīgi zināt, kā turpināsies situācija Ķīnā. Tas pats attiecas arī uz naftas cenām. Kā norāda “MarketWatch” apskatnieks Ivans Marčevs savā materiālā, Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās var radīt situāciju, ka enerģētikas sektors varētu saņemt zināmu triecienu.
“Ja jēlnaftas cena krītas tādā apjomā, kā tas notika 2015. gadā, sasniedzot kulmināciju 2016. gada janvārī, kad naftas cena bija 26 dolāri par barelu, bija vērojama izaugsmes apstāšanās un pat lejupslīde enerģētikas kompānijām – gan mazākiem, gan arī globāli zināmākiem uzņēmumiem. Šādas situācijas var mazināt investoru pārliecību, līdz ar to – arī pašas investīcijas uzņēmumiem, jo šādā brīdī pasaule var meklēt arī citus enerģijas avotus, vēl vairāk samazinot pieprasījumu pēc naftas,” raksta Marčevs.
Tomēr ne visi uztraucas - piemēram, riska ieguldījumu fonda leģenda Rejs Dālio sacīja: lai arī koronavīrusa uzliesmojuma īstermiņa sekas, visticamāk, būs būtiskas, tās beigās var izrādīties arī pārspīlētas.
“Es domāju, ka galarezultāts, ko redzēsim, būs tāds, ka “Covid-19” būs tāda kā lielāka SARS (koronavīruss, kas plosījās 2003. gadā) versija. Tam būs kādi īslaicīgi efekti, taču ilgtermiņā neko daudz nejutīsim. Tāpēc uztraukties par naftas cenu lejupslīdi būtu pārspīlēti,”
rakstīja Dālio savos sociālajos tīklos.
Ir skaidrs, ka lielajām kompānijām uz naftas cenu kāpumu nav ko cerēt, kamēr vīruss turpinās “savu uzvaras gājienu”. Tomēr – aktuāls ir jautājums – vai pieprasījums pēc naftas atgriezīsies agrākajā līmenī? Ja tas tā nenotiks, tad ar sekām būs jārēķinās naftas ieguvējvalstīm, piemēram, Lībijai. Tiesa, koronavīrusa izplatībai beidzoties, pieprasījums no Ķīnas varētu būtiski augt, un tās noteikti būs labas ziņas naftas eksportētājiem.