:format(webp)/nginx/o/2020/02/17/12948239t1h7cfc.jpg)
Francijas prezidentam Emanuelam Makronam nav izdevies pārliecināt Minhenes drošības konferences dalībniekus, ka Eiropai būtu vajadzīgs ciešāks dialogs ar Krieviju, uzskata konferences konsultatīvās padomes loceklis, bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
"Spriežot pēc reakcijas, auditoriju nepārliecināja viņa doma, kuru viņš nespēja pamatot, - ka [Eiropai] vajadzētu tuvināties Krievijai, faktiski - ka būtu jāatceļ sankcijas un tamlīdzīgi," Ilvess sacījis Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR.
"Viņa attieksme izklausās apmēram tā - es te stāvu un zinu, kā būtu jādara, bet jūs ne. Tas nav veids, kā panākt vienprātību Eiropā. Viņa uzskati, it īpaši attiecībā uz Krieviju, ir tādi, kas lielā mērā atsvešinājuši prāvu Eiropas daļu, konkrēti Austrumeiropu," spriedis bijušais Igaunijas prezidents.
"Šai prezentācijai trūka satura. Kad izvirzījās jautājums par Krieviju, viņš teica - es neesmu nedz prokrievisks, nedz antikrievisks, es esmu proeiropeisks. Kā to saprast?" vaicājis Ilvess.
Viņš kritizējis arī Makrona izteikumu, ka Eiropa ir atbildīga par to, kas 2014. gadā notika Ukrainā.
"Šai zālē bija ļoti maz augstākā līmeņa drošības un ārpolitikas ekspertu, kuri piekristu domai, ka 2014. gada notikumi Ukrainā bija Eiropas vaina," viņš piebildis.
Kā ziņots, Makrons sestdien Minhenes drošības konferencē brīdināja, ka Maskava "turpinās centienus destabilizēt" Rietumu demokrātijas, bet vienlaikus pauda viedokli, ka Eiropai ilglaicīgā perspektīvā būtu jātiecas uzlabot attiecības ar Krieviju. Francijas prezidents gan izteicās, ka neaicina uz Maskavai noteikto sankciju atcelšanu, bet piebilda, ka, viņaprāt, tās nav mainījušas Maskavas uzvedību.
/nginx/o/2018/08/10/11170209t1h174f.png)