Misānes lietā Ārlietu ministrija rosinās valdību vērsties ECT (46)

Ministrs norāda, ka līdz ar Dānijas apgabaltiesas 14.februārī pieņemto lēmumu neatbrīvot Misāni un paturēt viņu apcietinājumā ir izsmeltas Dānijā noteiktās nacionālās tiesiskās procedūras. Ministrija ne tikai rosinās valdību vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet arī noteikt pagaidu noregulējumu-izdošanas aizliegumu līdz lietas izskatīšanai, uzsver ministrs.

Ņemot vērā to, ka 14.02. ir izsmeltas Dānijā noteiktās nacionālās tiesiskās procedūras K. Misānes lietā, @arlietas rosinās valdību vērsties ar prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī noteikt pagaidu noregulējumu- izdošanas aizliegumu, līdz lietas izskatīšanai

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) February 17, 2020

Kā vēstīts, Misāne kopš 2018.gada nogales atrodas apcietinājumā Dānijā, kur viņa tika aizturēta, jo DĀR tiek turēta aizdomās par sava bērna nolaupīšanu, kā arī viņai tiek inkriminēti citi pārkāpumi. Dānijas tiesa pagājušajā nedēļā nolēma viņu neatbrīvot no apcietinājuma, kas faktiski nozīmē, ka 20.februārī viņa tiks izdota DĀR.

Pēc Misānes pārstāvju sniegtās informācijas, piektdien tiesā tika vērtēts, vai sieviete būtu atbrīvojama, jo viņa varētu būt jau izcietusi sev piemērojamo sodu, vai arī viņa būtu izdodama tiesāšanai Dienvidāfrikai, kur viņai draud 15 gadu cietumsods par pašas bērna nolaupīšanu un citām apsūdzībām.

Kā ziņoja Latvijas Televīzija, tiesas sēdē Misānes advokāts bija iesniedzis jaunus pierādījumus, lai sieviete netiktu izdota. Advokāts uzsvēris, ka sodam jābūt proporcionālam pret nodarīto, norādot, ka DĀR uz tiesu vien Misānei var nākties gaidīt divus gadus. Savukārt prokurors norādījis, ka Misāne ļoti vēlu nākusi klajā ar jauniem pierādījumiem un ļaunprātīgi novilcinājusi tiesu. Prokurors prasīja, lai Misāne pēc iespējas ātrāk tiktu izdota DĀR.

Līdzīgs jautājums tika skatīts jau pagājušajā mēnesī

Sievietes pārstāvji apgalvoja, ka tiesa sākotnēji lēma Misāni atbrīvot, taču Dānijas prokuratūra nekavējoties cēla pretprasību, pēc kuras Dānijas tiesa tomēr nolēma Misāni paturēt apcietinājumā. Šāds lēmums tika pieņemts, lai arī DĀR nebija viņu pārņēmusi iepriekš noteiktajā 30 dienu termiņā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sacīja, ka viņš telefoniski ir sazinājies ar Eiropas Komisijas viceprezidentes Veras Jurovas biroju par turpmāko attīstību Misānes lietā un esot saklausījis izpratni par Latvijas bažām saistībā ar Misānes tālāko likteni. 

Vienlaikus Bordāns ir nosūtījis vēstuli DĀR tieslietu ministram ar lūgumu iepazīties ar divpusējā līgumu projektu, aicinot viņu sniegt informāciju par termiņu, kādā DĀR kompetentās iestādes būtu gatavas uzsākt sarunu procedūru līguma noslēgšanai. Tuvākajā laikā tieslietu ministrs sazināsies ar DĀR tieslietu ministru.

Latvijas prokuratūra tuvākajā laikā apsvērs tālākos iespējamos risinājumus attiecībā uz Misāni, sacīja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Misānes pārstāvji aģentūru LETA iepriekš informēja, ka sieviete 2011.gadā iepazinusies ar DĀR pilsoni un pēc četriem gadiem abiem piedzimusi meita. Taču starp abiem vecākiem sākušies konflikti, kas sākotnēji bijuši finansiāli motivēti. Pēc tam vīrietis vienpusēji nolēmis pārtraukt attiecības un esot sācis vardarbīgi izturēties gan pret Misāni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem.

Baidoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018.gada maijā Kristīne nolēmusi meklēt patvērumu Latvijā, norādīja radinieki. 2018.gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču, šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu. Tagad DĀR sievietei draudot 15 gadus ilgs cietumsods.

Šo lietu tika piedāvāts pārņemt Latvijas prokuratūrai, taču tas netika darīts, jo, kā iepriekš skaidroja prokuratūra, Misānei DĀR tiek inkriminētas darbības, kas Latvijā neparedz nozīmīgus sodus,

attiecīgi Eiropas apcietinājuma orderi par šīm darbībām nav bijis likumīga pamata pieņemt. Attiecībā uz citu iespējamo Misānes rīcību, kas teorētiski varētu atbilst krāpšanai un dokumenta viltošanai, Latvija, ņemot vērā pierādījumu trūkumu, nevarētu garantēt personas kriminālvajāšanu Latvijā, norādīja Latvijas prokuratūrā.