Zolitūdes traģēdijas lietā Sergetam piespriež sešus gadus cietumā (58)

Saīsinātais tiesas spriedums rakstīts uz 850 lapām. Tiesa bija solījusi spriedumu nolasīt šīs dienas laikā.

Tiesas sēde sākās plkst.10. Pēc sprieduma nolasīšanas paredzēta arī tiesnešu preses konference.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.

Gulbis un Kalinka tika attaisnoti, atzīstot par nevainīgiem. Tiesa attaisnojusi arī Kumpiņu, Draudiņu.

Arī Treija tika atzīta par nevainīgu. Tiesa par nevainīgu atzinusi Meļņikovu, Balodi. Par nevainīgu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina Šuvajevu, atceļot piemērotos drošības līdzekļus.

Sergetam tika piespriests sešus gadus ilgs cietumsods, sodā iekļaujot apcietinājumā pavadīto laiku. Gulbi tiesa lēma attaisnot.

Izdzirdot attaisnojošos spriedumus, liela daļa cietušo un klausītāju pameta tiesas sēžu zāli, tādā veidā paužot sašutumu par tiesas spriedumu. Starp viņiem arī  biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja, partijas "Saskaņa" politiķe Regīna Ločmele-Luņova.

Spriedumu varēs pārsūdzēt pēc tam, kad būs pieejams pilns tā teksts.

Iepriekšējā tiesas sēdē 4.februārī apsūdzētie teica savus pēdējos vārdus, kuros galvenokārt pauda nožēlu par notikušo, kā arī noliedza savu vainu.

Noprotams, ka pilnīgi visas kaitējuma kompensācijas tiks piedzītas tikai no Sergeta, jo viņš vienīgais ir atzīts par vainīgu. Līdz šim tiesa kā piedzenamas no viņa noteikusi kompensācijas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, un kompensāciju saraksta lasīšana vēl turpinās.

Kompensācijas labprātīgi jāsamaksā 30 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā datuma, taču var prognozēt, ka šis datums nepienāks tuvākajā laikā, jo spriedumu varēs pārsūdzēt.

Pēc sodu pasludināšanas biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja, partijas "Saskaņa" politiķe Regīna Ločmele-Luņova sacīja, ka trūkst vārdu par tiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā.

Ločmele-Luņova kopā ar vairākiem cietušajiem, protestējot pret spriedumu, bija paguvusi iziet no tiesas zāles. "Mēs gaidījām visu, bet ne jau to, ka notiesā tikai vienu cilvēku, bet visus pārējos attaisno. Šāds spriedums ir pilnīga valsts apsūdzības iznīcināšana. Tas ir farss," paziņoja Ločmele-Luņova.

Viņa stāstīja, ka otrdien uz sprieduma nolasīšanu bija ieradušies vairāki desmiti cietušo, daļa no kuriem, protestējot pret spriedumu, nesagaidot tiesas beigas, piecēlās un gāja ārā no zāles.

"Diemžēl paguvām iziet tikai deviņi cilvēki, bet pārējiem policija liedza iziet no tiesas zāles, kas esot necieņas izrādīšana pret tiesu, par ko, visticamāk, piemēros administratīvo sodu," pauda biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja.

Ločmele-Luņova piebilda, ka cietušie tagad gaidīs pilnu spriedumu, lai lemtu par turpmāko rīcību, taču jau šodien ir skaidrs, ka spriedums tiks pārsūdzēts.

Prokurori spriedumu solīja komentēt pēc visa tā nolasīšanas.

Sergets, kuram tiesa Zolitūdes traģēdijas krimināllietā otrdien piesprieda sešus gadus ilgu brīvības atņemšanu, tiesas lēmumu žurnālistiem nekomentēja, taču apsūdzētās "Maxima Latvija" darbinieces Innas Šuvajevas aizstāve Jeļena Kvjatkovska viņas klienti attaisnojošo tiesas spriedumu nodēvēja par taisnīgu un drosmīgu.

Savukārt vairāki cietušie ir pauduši gatavību spriedumu pārsūdzēt.

Pēc pārtraukuma zālē gandrīz neviens no cietušajiem neatgriezās.

Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā glābēja Viļņa Šteinīša vecāki ir sašutuši par tiesas spriedumu krimināllietā, paužot, ka viņiem ir kauns par šādu valsti.

Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas komandieris kapteinis Šteinītis bija viens no trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābējiem, kuri zaudēja dzīvību Zolitūdes traģēdijā. Otrdien uz sprieduma nolasīšanu krimināllietā bija ieradušies arī viņa vecāki Vilnis un Vija Šteinīši.

Tiesas sēdes pārtraukumā bojāgājušā glābēja vecāki atzina, ka šādu tiesas spriedumu nebija gaidījuši un pauda neizpratni, kāpēc traģēdijā par vainīgu atzīta tikai viena persona - būvinženieris Ivars Sergets.

Arhitekts Andris Kalinka pēc savas attaisnošanas pirmajā instancē Zolitūdes traģēdijas krimināllietā uzsver, ka būvniecībā katram speciālistam jāatbild par savu jomu.

Lai arī lielākā daļa otrdien traģēdijā attaisnoto personu savu advokātu pavadītas komentārus žurnālistiem nesniedza, atsevišķi apsūdzētie tomēr skopi dažus vārdus pateica.

Vaicāts, vai attaisnojošs spriedums bija sagaidāms, Kalinka teica, ka viņam to ir grūti komentēt, jo "vienmēr mēs kaut ko gaidām un ceram".

Kalinkas nostāja tiesas procesā bijusi nemainīga un viņš vainu apsūdzībā nav atzinis. "Princips būvniecībā ir tāds, ka nevar būt viens atbildīgais pilnīgi par visu. Katrs atbild par savu sadaļu. Tāds ir tas princips," piebilda Kalinka.

Tiesa arī atstāja uzlikto arestu Sergeta mantai, mašīnai, mopēdam, pēc kaitējuma atlīdzināšanas uzliktais arests tiks atcelts. No Sergeta kompensācijās piedzenami vairāk nekā pieci miljoni eiro.

Pārējiem apsūdzētajiem arests tika atcelts.

Tiesa arī pieņēmusi blakus lēmumu – informēt prokuratūru, par jautājuma izlemšanu par procesa uzsākšanu pret “Vikom industry” bijušajām amatpersonām.

Infografika

Cietušo biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja Regīna Ločmele-Luņova ("Saskaņa") portālam TVNET iepriekš pastāstīja – cietušie uzskata, ka nekāds spriedums, cietumsodi bojā gājušos neatgriezīs, cietušos neizārstēs. Viņa atgādināja, ka ir personas, kuras pēc traģēdijas palikušas par invalīdiem.

Tāpat cietušie uzskata, ka uz apsūdzēto sola jābūt lielākam cilvēku pulkam, arī tiem, kuri ir politiski atbildīgi par notikušo traģēdiju.

Kā piemēru viņa minēja Valsts būvinspekcijas likvidēšanu, kas noveda pie tā, ka notika bezatbildīga projekta izstrāde, uzraudzība un citas ar būvniecību saistītas darbības, kas savukārt noveda pie traģēdijas.

Tāpat Ločmele-Luņova norādīja, ka uz apsūdzēto sola jābūt arī personām no nu jau likvidētā uzņēmuma SIA "Vikom Industry", kas saražoja kopnes, kuru sabrukšana izraisīja traģēdiju.

Viņa atgādināja – izmeklēšanas gaitā noskaidrots: notikusi vairākkārtēja parakstu viltošana.

Runājot par ievērojamajām kompensācijām, kuras pieteikuši cietušie, Ločmele-Luņova akcentēja – cietušie vēlas, lai nākotnē jebkurš būvnieks, arhitekts, pildot savus tiešos pienākumus, nepieļautu pat minimālas kļūdas, kas varētu novest pie citas traģēdijas.

Vienlaikus Ločmele-Luņova uzsvēra - esam pateicīgi jau par to, ka vismaz daži atvainojās cietušo priekšā, bet to nav izdarījuši visi. Pat ja viņi uzskata, ka nav vainīgi; neviens jau nebija domājis, ka viņu darbs novedīs pie 54 cilvēku bojāejas, taču ir jāsaprot, ka pat viens mazs solis var novest pie traģēdijas.

Vairāk nekā seši gadi kopš traģēdijas

Pērn novembrī apritēja seši gadi, kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus.

Jūnijā prokuratūra pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajiem piespriežamā soda veidu un mēru. 

Kādus soda mērus apsūdzētajiem prasīja prokuratūra?

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasīja piespriest Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza piespriest trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra pieprasīja arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākajai ekspertei Innai Šuvajevai.

Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.

Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasīja noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.

Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai «Kubs» tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam «CM Consulting» - arī piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā, būvniecības uzņēmumam «Re&Re» - 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet «Maxima Latvija» - 2000 minimālo mēnešalgu apmērā. Pašreizējās minimālās algas apstākļos «Re&Re» būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, «Maxima Latvija» - 860 000 eiro sods, bet pārējiem - 86 000 eiro sods.

2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. 

Būveksperti secinājuši, ka traģēdijas cēlonis bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, kā dēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.