Padome: Prognoze par Latvijas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos ir reāla (1)

Padome piekrīt FM analīzei, ka spēcīgais efekts no ekonomikas sabremzēšanās 2019.gadā saglabāsies arī 2020.gadā. Tajā pašā laikā FDP vērsa uzmanību uz vairākiem globāliem un vietējiem riskiem, kas var nomākt ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados, īpaši 2021.gadā un 2022.gadā. "Latvijā jau otro gadu pēc kārtas klimata apstākļi ziemā ir siltāki par normu. Tas ietekmē veiktspēju siltumenerģijas tirgū un mežizstrādes nozarēs, un paredzams, ka arī turpmākos gados šis globālais faktors saglabās negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi mūsu valstī," atzina FDP.

Savukārt, attiecībā uz 2022.gadu, padome uzskata, ka publisko investīciju apjomam vajadzētu kristies, jo arī Eiropas Savienības (ES) fondu apguve sāks samazināties. Līdz ar to būvniecības uzņēmumi varētu pielietot nogaidīšanas taktiku, izvērtējot signālus par nākamo ES fondu finansējuma cikla sākšanos.

Kā vienu no riskiem FDP minēja arī kravu tranzīta nozares lejupslīdi, kura, sākusies 2019.gadā, var turpināties arī 2020.-2022.gadā, it īpaši ostu segmentā. Padomē to skaidroja ar faktu, ka kravu pārvadātāji jau patlaban ir veikuši ieguldījumus, pārorientējot kravu plūsmas uz citām ostām, un vēl viena pārvadājumu plūsmu pārorientācija radītu nevēlamas papildus izmaksas.

"Banku sektorā Latvijā ir ļoti zema kreditēšanas aktivitāte, bez tam nerezidentiem patlaban ir apgrūtināta kontu atvēršana un pārvaldība, norāda FDP. Sagaidāma ir arī tālāka banku sektora konsolidācija, un šo iemeslu dēļ izaugsme banku jomā var palēnināties," prognozēja FDP.

Padome arī vērsa uzmanību uz 2020.gada sākumā izziņoto jaunā un neprognozējamā koronavīrusa epidēmijas risku, kas jau ir atstājis negatīvu iespaidu uz globālo ekonomikas veiktspēju 2020.gadā. Tāpat saglabājas arī iepriekšējo gadu riski, tostarp neskaidrība par Ķīnas attiecībām ar tirdzniecības partneriem, tai skaitā ES un ASV, kā arī Lielbritānijas izstāšanās no ES.

"FM reālā IKP izaugsmes prognoze 2020.gadam ir konservatīva un lielā mērā atbilst Eiropas Komisijas (EK) aplēsēm, tajā pat laikā tā ir 0,4 procentpunktus zemāka par Latvijas Bankas un par 0,6 procentpunktiem zemāka par Starptautiskā Valūtas fonda prognozēto izaugsmi. Inflācijas līmeņa prognoze 2020.gadam ir konservatīva un saskan ar EK prognozēm. Turklāt vidējās bruto algas pieaugums 2020.-2023.gados tiek prognozēts lēnāks nekā iepriekšējos gados un tomēr ir stabils, kas pie zemas inflācijas stimulēs privāto patēriņu," norādīja padomē.

Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad augs par 2,2%, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk, nekā tika prognozēts iepriekš, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pērn Latvijas IKP izaugsme šim gadam tika prognozēta tuvu 3%.

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2020.-2023.gadam sagatavošanu, FM ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2023.gadam.

Atbilstoši atjaunotajām prognozēm Latvijas ekonomika 2020.gadā pieaugs par 2,2%, 2021.gadā un 2022.gadā ekonomikas izaugsme paātrināsies līdz 2,8%, bet 2023.gadā būs 2,4% apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, 2019.gada jūnijā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2020.gadam ir samazināta par 0,6 procentpunktiem, bet 2021.gadam un 2022.gadam nav mainīta.