Valsts apsūdzības uzturētāji otrdien pauda pārsteigumu par tiesas spriedumu Zolitūdes krimināllietā. Tiesā tikai būvinženierim Ivaram Sergetam tika piespriests cietumsods, pārējie tika attaisnoti.
Tiesa konstatējusi, ka Zolitūdes traģēdijas lietā prokurori nepienācīgi pildījuši pienākumus (4)
Tiesa sēdes noslēgumā pavēstīja, ka tā pieņēmusi arī vairākus blakus lēmumus.
Tiesa Rīgas tiesas apgabala prokuroru Agra Skradaiļa, Kaspars Cakula un Jekaterinas Kušakovas rīcībā konstatējusi likumā "noteikto pienākumu nepienācīgu pildīšanu, veicot kriminālprocesu uzraudzību pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā."
Blakuslēmumu tiesa nolēmusi nosūtīt izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai un zināšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram.
Šo blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas nolēmuma pārsūdzēšanu.
Cakuls žurnālistiem, komentējot tiesas spriedumu, norādīja, ka pagaidām nav saprotama tiesas motivācija šādiem lēmumiem.
Viņš akcentēja, ka pagaidām tas, ka teju visi apsūdzētie tika attaisnoti, pagaidām esot pārsteigums.
Tāpat neesot skaidrs tas, kā tika noteiktas kompensācijas, kuras piedzenamas no Sergeta. Viņš akcentēja, ka piedzenamās kompensācijas ir visai dažādas.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.
Tiesa, paziņojot saīsināto tiesas spriedumu, Sergetam piesprieda sešus gadus ilgu cietumsodu. Pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.
Kādus soda mērus apsūdzētajiem prasīja piemērot prokuratūra?
Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.
Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.
Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.
Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasa noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.
Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai «Kubs» tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam «CM Consulting» - arī piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā, būvniecības uzņēmumam «Re&Re» - 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet «Maxima Latvija» - 2000 minimālo mēnešalgu apmērā. Pašreizējās minimālās algas apstākļos «Re&Re» būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, «Maxima Latvija» - 860 000 eiro sods, bet pārējiem - 86 000 eiro sods.
2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.