Zaharie ģimene un draugi iepriekš šādus pieņēmumus kategoriski noraidījuši.
Malaizijas bijušais civilās aviācijas regulatora priekšnieks Azharudins Abdurrahmans kritizēja Abota izteikumus un norādīja, ka neesot pietiekamu pierādījumu, kas runātu par labu šai idejai.
"Tā ir tikai teorija," sacīja Azharudins, kas vadīja regulatoru lidmašīnas pazušanas laikā. "Tiek izteikti šādi pieņēmumi, un tuvinieki tiek sāpināti. Arī pilota ģimene jutīsies ļoti slikti, jo tiek izteiktas apsūdzības bez jelkādiem pierādījumiem."
Malaizijas varasiestādes savas izmeklēšanas gala ziņojumā 2018.gada jūlijā atzina, ka nevar skaidri pateikt, kāpēc pasažieru lidmašīna pazuda.
"Savos secinājumos komanda nevarēja noteikt MH370 pazušanas reālo iemeslu," norādīja Malaizijas drošības izmeklēšanas komandas vadītājs Koks Su Čons.
Viens no atklājumiem 495 lappušu biezajā galīgajā ziņojumā par lidmašīnas pazušanu bija tāds, ka lidmašīna pēc izlidošanas no Kualalumpuras uz Pekinu pagriezusies atpakaļ, liecina privāto un militāro radaru dati.
Secināts, ka pagrieziens izdarīts manuāli, līdz ar to tika atmestas teorijas, ka lidmašīna nolaupīta attālināti.
Tomēr izmeklētāju komanda atstāja atvērtu iespēju, ka lidmašīnas pilotu darbībā, pagriežot atpakaļ lidmašīnu, bijusi "nelikumīga trešās puses iejaukšanās".
Ziņojumā arī norādīts uz trūkumiem Kualalumpuras gaisa satiksmes dienesta darbībā, kas nav ievērojis noteiktās procedūras.
Ziņojumā noraidītas jebkādas lidmašīnas tehniskas anomālijas un iespējas, ka pilots bijis nekompetents vai cietis no garīgiem traucējumiem.
Tas, ka Malaizijas 2018.gada gala ziņojumā netika dots skaidrs atzinums par notikušo, upuru tuviniekiem izraisīja dusmas, un daudzi pauda vilšanos.
Seši pasažieri bija Austrālijas pilsoņi, arī no Kvīnslendas štata, un šīs pavalsts premjerministre Anasteišija Palašei vēl šonedēļ norādīja, ka varasiestādes varētu sākt izmeklēšanu par viņu nāves apstākļiem.