Iesūti ziņu!

Brauciens uz KHL spēlēm kopā ar Dinamo Rīga. Kā tas īsti notiek?

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Šī stāsta nosaukums precīzi ataino to, ko piedzīvojām kopā ar Dinamo Rīga komandu, kamēr bijām viesi pāris dienu braucienā līdzi izbraukumā uz divām KHL regulārās sezonas spēlēm Krievijā. Šis nav stāsts par spēļu rezultātiem, situāciju tabulā vai komandas sastāvu. 5 dienu laikā pabijām Maskavā, kur redzējām ne tikai divu Dinamo dueli, bet arī aprunājāmies ar Kasparu Daugaviņu, kā arī Kazaņā.

Video atskats uz ceļojumu kopā ar Dinamo Rīga!

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Izlidošana plānota 29. janvārī plkst. 15:00. Esam lidostā pāris stundas pirms, lai iefilmētu dažus monologus un sagaidītu piebraucam komandu. Lidosim ar "Dinamo" 2 spēļu izbraukuma sērijā.

Pusotru stundu pirms lidojuma piebrauc komandas tehniskais busiņš, no kura ļoti raiti tiek krauts ārā hokejistu inventārs. Paralēli tam piebrauc arī komandas autobuss, no kura pāris minūtēs ārā ir visa komanda. Gados jaunākajiem komandas dalībniekiem piepalīdzot, visas somas ir ienestas lidostas telpās. Viss process norisinās bez aizķeršanās, komanda un spēlētāji ir gatavi reģistrēties lidojumam 10 minūšu laikā pēc ierašanās.

LIDMAŠĪNA

"Dinamo" lido ar "Air Baltic" čārteri, šajā izbraukumā dodamies uz Maskavu un Kazaņu, kur 30. janvārī un 1. februārī plānotas spēles pret vietējo "Dynamo" un "AK Bars". Viss ceļš tiek mērots ar vienu un to pašu lidmašīnu, tā kā spēlētāji neuztraukdamies atstāj liekās mantas sēdvietās pēc pirmās nolaišanās Maskavā.

Lidmašīnā parasti ir komanda ar pavadošo personālu, pāris sadarbības partneri, pāris sezonas "platīna" abonementa īpašnieki un šoreiz arī mēs – "Betsafe" komanda, kas šo visu ceļojumu mēģina dokumentēt.

Neskatoties uz to, ka visiem ir iekāpšanas kartes, tā īsti neesam droši par to, kā būs jāsēž, tāpēc palaižam komandu sev pa priekšu. Tā arī ir, kaut kāda hierarhija pastāv. Komandas vadība sēž nomināli "biznesa klasē" jeb lidmašīnas priekšpusē, pirmajās rindās, kuras var norobežot ar aizkariņiem. Aiz tiem pāris rindas aizņem komandas personāls. Pēc tam sēžas paši spēlētāji, praktiski visi sēžas pa vienam, kā vēlas, vienam spēlētājam aizņemot vienu rindu jeb 3 sēdvietas. Pāris cilvēki sarunājas, daži spēlē kārtis, bet pārsvarā visi vienatnē savā nodabā lasa, skatās filmas vai klausās mūziku.

Lidmašīnas vidū, kaut kur ap avārijas izejām sēž Dārziņš ar Rēdlihu, uz lidmašīnas beigām sēž pāris nespēlējoši viesspēlētāji vai vienkārši gados jaunāki spēlētāji. Aiz viņiem ir kādas 5 rindas brīvas, kurās sasēžas visi jau augstāk pieminētie ar komandu tieši nesaistītie cilvēki.

Lai mazliet noņemtu spriedzi, kas saistīta ar neplānotiem viesiem lidmašīnā, kādu laiku pēc pacelšanās uzdāvinām sagatavotas dāvanas Dārziņam un Sotniekam, apsveicam, mazliet papļāpājam un pasmejamies, abiem jubilejas – 35 un 33 gadi.

Viennozīmīgi varu teikt, ka sajūtas, lidojot ar čārteri un īpaši "Dinamo" čārteri, ir pilnīgi citādākas, kā lidojot ar standarta biļeti. Apkalpojošais personāls čakli apskraida katru padzerties gribētāju, biļetē iekļauti visāda veida aukstie un karstie dzērieni, salonā valda nepiespiesta atmosfēra, sprādzēšanās un citādas ierastas procedūras tiek atstātas individuāliem ieskatiem.

Pasniegtais ēdiens arī visticamāk sagatavots atbilstoši sportista diētai, jo papildus siltajam ēdienam (kartupeļi ar vistu/rīsi ar lasi) tiek iekļauta vēl viena paplāte ar augļiem un saldajiem ēdieniem. Pēc tam tiek piedāvāti šokolādes batoniņi un citas saldās uzkodas papildus kafijai. Viss augstākajā līmenī.

Raksta foto
Foto: Publcitātes foto

IERAŠANĀS MASKAVĀ

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Ceļojuma ar Dinamo Rīga pirmā pieturvieta ir Maskava. Ielidojam Krievijas galvaspilsētā pēc pāris stundām, Vnukovo lidostā, kas ir mazākā no 3 Maskavā esošajām lidostām. Tā nav ļoti liela, bet spēj notransportēt 20+ miljonus pasažieru katru gadu, nebijām ļoti ilgi tur, emocionāli likās, ka nav daudz lielāka kā mūsējā.

Mēs un "Dinamo" paliekam atsevišķās viesnīcās, arī autobuss paredzēts tikai komandai. Maskavas "Dinamo" atsūta tipisku "Ford Transit" tehnisko busu mūsējo somām un papildus autobusu arī komandai. Pārējie dodas uz saviem ceļamērķiem ar savu transportu.

Ņemam taksi un dodamies uz viesnīcu. Jābrauc kaut kur stundu līdz mūsu viesnīcai, kas atrodas 10 minūšu gājiena attālumā no VTB arēnas, kur ikdienā spēlē un trenējas Maskavas komanda. Pati galvaspilsēta bez pārsteigumiem, milzīga, pilna ar sastrēgumiem un centrā ļoti izgaismota, pēc svētkiem vēl dekorācijas nav novāktas. Ir vakars, paliekam viesnīcā montēt pirmajā dienā nofilmētos kadrus.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto
Raksta foto
Foto: Publicitātes foto
Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Nākamajā dienā dodamies uz VTB arēnu, kurā plānots mūsējo treniņš. Daži spēlētāji ierodas slidot, vēlāk redzam arī Miku Indraši iesildāmies, bet principā abas komandas izmanto ledu tikai nelielām aktivitātēm un treniņa faktiski nav. Vēl plānota tūre pa arēnu.

VTB arēna ir interesanta ar to, ka tas ir milzīgs, pilnībā renovēts komplekss, kas atvērts 2018. gada beigās. Pēc oficiālās informācijas atjaunošana izmaksājusi 1.5 miljardu dolāru. Viss tiešām izskatās ļoti labi un atstāj tādu skaudīgu pēcgaršu mutē.

Infrastruktūra un loģistika liekas diezgan pārdomāta. Iebraukšana caur pazemes stāvvietu, stāvu augstāk moderns lielveikals un vēl stāvu augstāk paralēli atrodas gan Maskavas "Dinamo" hokeja laukums, gan Krievijas Premjerlīgas "Dinamo" futbola laukums – ietilpība 25+ tūkstoši sēdvietas. Ļoti iespaidīgi, no viena laukuma - praktiski caur vienām gaiteņa durvīm, var iziet pie cita. Interesanti, ka šajā kompleksā sākotnēji bija plānots noturēt futbola Pasaules kausa atklāšanas spēli starp Krieviju un Saūda Arābiju, bet dažādu iemeslu dēļ šis gods pienācās Lužņiku stadionam.

Vakarā mūsējo spēle. Vizuāli liekas, ka arēna ir aptuveni puspilna, apkārt esošie diezgan aktīvi un skaļi savā starpā apspriež pilnīgi visu notiekošo uz laukuma, bet tāda kolektīva dziedāšana vai atbalstīšana nav ļoti redzama. Maskavā ir mazais, tā saucamais "amerikāņu", laukums (apmēram 6m šaurāks kā "Arēnā Rīga"), un vietas ir ļoti tuvu laukumam, tāpēc skatīšanās liekas daudz dinamiskāka kā ierasts. Gribētos to pašu arī pie mums.

Papildus VTB arēnas apskatei, dienas vidū ar stundas sēdēšanu taksī izdodas aizskriet arī līdz CSKA arēnai, kuru pašlaik lieto arī "Spartak" hokejisti. Esam sarunājuši interviju ar Daugaviņu un mazu backstage ekskursiju pa ģērbtuvēm. Daugaviņš iedod inside info, ka Dairis Bertāns nebūšot "Khimki" (30.01 "Khimki" zaudē CSKA Eirolīgas regulārās sezonas spēlē) sastāvā, jo plānots kopīgi doties uz restorānu mazliet vēlāk. Tiek runāts arī par Maskavu, par nākotni un ģimeni, kā arī par citām Kasparam svarīgām tēmām.

Pēc spēles ar Maskavu dodamies uz lidostu, tālāk uz Kazaņu.

Divu Kasparu saruna - Dvinskis un Daugaviņš! Kā viņam patīk pati Maskava, kā viņam tur iet, ar kuriem citiem latviešu sportistiem iet vakariņās un kā viņš palīdzēja morāli atbalstīt Elvi Merzļikinu - par šo un daudz ko citu šajā intervijā!

KAZAŅA KOPĀ AR DINAMO RĪGA

Kopā ar Dinamo Rīga turpinām ceļojumu. Kazaņā ierodamies vēlu naktī. Priekšā ierastā shēma – "Dinamo Rīga" dodas uz savu viesnīcu (Courtyard by Marriott Kazan Kremlin), mēs uz savu. No rīta plānots doties uz "AK Bars" "Tatneft" arēnu, pafilmēt un parunāt ar vadību.

Taksī pa logu redzētais un dzirdētais neatstāj lielu iespaidu. Kazaņa - Tatarstānas republikas lielākā pilsēta un galvaspilsēta, tīra un ne pārāk noslogota, 1+ miljons iedzīvotāju. Kazaņa nesen oficiāli atzīta par 3. Krievijas galvaspilsētu. Skaista arhitektūra, krāšņas mošejas, grandiozi infrastruktūras objekti. Vietējie stāsta, ka ar viltu paplašinājuši pilsētas robežas, lai dabūtu papildus dotācijas metro līnijas izveidei - tīri izjūtu līmenī jāsaka, ka izmēri līdzinās Rīgai.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto
Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Kazaņa ir izteikta sporta pilsēta ar labu jauniešu sporta skolu sistēmu, te seko līdzi visam – futbolam, hokejam, basketbolam, vieglatlētikai, ir arī sava bendija komanda. Vidējais apmeklējums "AK Bars" mājas spēlēm ir ap 8.5 tūkstošiem skatītāju, kas ir ap 90% no maksimālās iespējamās ietilpības. Arēnai nesen veikts daļējs kosmētiskais remonts, kas padara to svaigāku un mūsdienīgāku.

Skatītājiem pirmajā rindā ir pieejamas arī paaugstinātas komforta vietas, lielāki un polsterētāki ādas krēsli – kaut kas līdzīgs krēsliem kinoteātros. Tāpat visas biļešu cenas nav vienādas, līdzīgi kā futbolā, mājas spēles sadalītas A, B, C kategorijās. Uz jautājumu, kādas kategorijas spēle ir gaidāma pret "Dinamo", "AK Bars" preses pārstāvis pasmaidot norādīja, ka īsti neatceroties, acīmredzami, nevēloties mūs sarūgtināt.

"AK Bars" komandai ir diezgan liels suvenīru un komandas atribūtikas veikals, kur iespējams iegādāties gandrīz pilnīgi visu ar komandas simboliku. Interesanti, ka šosezon vietējā mārketinga komanda izveidojuši merču ar saukli "Alga". Tatāru valodā tas nozīmē "uz priekšu". Gribējām nopirkt, diemžēl ļoti populāra kolekcija, vajadzīgie izmēri bija beigušies.

Papildus preses centram, suvenīru veikalam un VIP ložām redzējām arī prezidenta ložu, vēlāk pirms vakariņām uzfilmējām nelielas intervijas ar "Dinamo" spēlētājiem viņu viesnīcā.

Intervija ar Oskaru Batņu un Lauri Dārziņu Kazaņas viesnīcā 31. janvārī par to, kurš ir vislielākais čamma, kurš pirmais ir autobusā, kāds ēdiens tiek pirkts lidostās, kuram nekad neuzticētu pieskatīt savus bērnus, kā arī daudz ko citu!

Nākamajā dienā no rīta dodamies uz treniņu. Treniņā tiek izspēlēti 2 spēlētāju breakaway situācijas uz vārtiem, dažādi sprinta vingrinājumi, viegls treniņš kaut kur ilguma ziņā zem 1 stundas. Uztaisām dažas intervijas ar komandas pavadošo personālu un spēlētājiem, dodamies uz pilsētas centru, kur piefilmēt dažādus kadrus backgroundam. Vakarā spēle.

Pēc spēles ātri uz lidostu, lidmašīnā principā nekādas līksmības nav, visi ierāvušies savās lietās, daudz lielāka piekrišana šoreiz ēdināšanai un klusumam. 2. februārī ap pusnakti esam mājās.

Intervija ar Benu Māršalu un Koltonu Gilīsu par to, kurš ir smieklīgākais komandas biedrs, par spilgtākajiem mirkļiem, kur Latvijā vestu izklaidēties savu draugus no ASV, par labākajām karaokes dziesmām, mīļākajām lietām izbraukumos, kā arī par daudzām citām lietām!

Intervija ar Sergeju Gimajevu un Kirilu Sļepetu par to, kā puišiem iet ar latviešu valodu, kādi ir komandas biedri, kurš ir mīļākais treneris, par labākajiem līdzjutējiem KHL, izvēli starp KHL un NHL un citiem tematiem!

CITI IESPAIDI

TAKSISTI

Jau ierasts, ka vislabāk par to, kas notiek pilsētā, var saprast pēc sarunām ar taksistiem. Viņiem parasti ir savs viedoklis par lietām, ko nereti viņi diezgan atklāt gatavi paust. Lielākā daļa taksistu, tāpat kā cilvēku apkalpojošā sfērā, nāk no Kirgizstānas, Tadžikistānas, Kazahstānas u.c. austrumu republikām, kuri atbraukuši uz Krievijas lielpilsētām, lai piepelnītos. Daudziem ar krievu valodu ir grūti un intereses aprobežojas ar darbu un iespēju strādāt papildus stundas, kas ļautu nopelnīt vairāk. Par Rīgas "Dinamo" neviens nav dzirdējis. Bet ir arī citādāki stāsti.

Viens no taksistiem, ko sastapām Maskavā, bija ~70 gadīgs onkulis, kurš pēc īsas iepazīstināšanas ar sevi, bija gatavs stundu ilgam monologam par to, ka viss ir slikti - Padomju savienība lēnām sabrūk un par to, ka briti ne jau aiz laimes pamet ES. Latviju gan atceroties ar labu, lai gan bijis šeit skolas laikā. Neko neiebildām, ļāvām kungam izpausties, kamēr paši vērojām pilsētu.

Savukārt, ierodoties Kazaņā, mums bija situācija, kur lidostas vietējie biznesmeņi mūs gribēja vest uz viesnīcu par 2x lielāku tarifu, nekā takšu aplikācijas piedāvāja. Taksisti nelikās mierā tik viegli un ar draudiem, roku vicināšanos, aizdzina prom tikko ieradušos "Yandex Taxi" vadītāju, liekot noprast, ka būs jābrauc vien pa dārgo. Nekas nemainījās arī pie otrā izsaukuma, bet šoreiz taksists bija gatavs mūs vest, neskatoties uz saņemtajiem draudiem.

Kopumā gan, neskaitot pāris atgadījumus, kad "Yandex" nobloķēja maksājumu karti, uzskatot to par kaut kādām finansiālām mahinācijām, viss bija ļoti korekti. Taksisti diezgan atsaucīgi, gatavi atbildēt uz jautājumiem un palīdzēt.

POKERS

Jau vairāk kā 10 gadus gandrīz visā Krievijas teritorijā azartspēles ir aizliegtas, ieskaitot totalizatoru, taču, piemēram, pokera mīlētāji ir atraduši risinājumu šai problēmai. Kazaņas viesnīcā vienā no restorāniem, tuvojoties vakaram, viesiem tika piedāvāts piedalīties pokera turnīrā. Par aptuveni €20 ir iespēja iegādāties čipus, par kuru cenu katram, kas spēlē, ir iespēja pasūtīt ēdienus un dzērienus. Sajūtas ir līdzīgas kā īstā turnīrā, tikai spēlētāji būtībā spēlē uz to, lai saglabātu vietu pie galda un par to, lai vietējā lielveikala "zvaigžņu alejā" uz grīdas iegravētu viņu vārdu, jo tieši tāda ir balva par uzvaru turnīrā. Ļoti interesants koncepts.

ALUS

Visā Krievijā, ar sportu saistītos pasākumos, ir liegums pārdot alkoholu, atsevišķās vietās šis ierobežojums pat skar sporta kompleksiem tuvumā esošos pārtikas veikalus. Maskavā ar šo likumu viss ir kārtībā, tas tiek ievērots ēdnīcās, veikalos, bāros un jebkādos citos iestādījumos jau pāris stundas pirms spēles. Taču Kazaņā alu pārdod aizbildinoties ar to, ka Kazaņa tomēr ir Tatarstānā, patālu no Maskavas un viņi paši tikšot galā ar savām problēmām, ja tādas radīsies.

KAMBALA

Kazaņā papildus intervijai ar vietējās komandas mediju centra vadītāju – Mihailu Stepanovu, pajautājām par to, ko vietējie zina par latviešiem, pilnīgā pārliecībā, ka dzirdēsim kaut ko par Dārziņu, kas, lai gan nedaudz un kādu laiku atpakaļ, bet 2 gadus tomēr nospēlēja Kazaņas AK Bars komandā. Tomēr Miša teica, ka daudz labāk atceroties plecīgo Kasparu (Kaspars Kambala spēlēja Kazaņas "Unics" 2004.-05.g.sezonā, vidēji gūstot 17.6 punktus spēlē), kas labi spēlējis "Unics" un ar savu džipu ielidojis upē pašā pilsētas centrā pirms 15 gadiem...

YANDEX FOOD

Viens no pārsteigumiem Kazaņā bija vietējās arēnas sadarbība ar ēdienu piegādes servisu "Yandex Food". Īsumā – ja tevi neapmierina arēnas ēdināšana, tu, skatoties spēli, vari no aplikācijas pasūtīt savus mīļākos suši, kebabus, picas un kurjers šo ēdienu tev nogādās nevis līdz arēnas durvīm, bet pat līdz tavai sēdvietai.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto
Uz augšu