Konservatīvie pret caurkritušiem reformatoriem: Irānā notiek vēlēšanas

"Kad ir vēlēšanas? Ak, šo piektdien. Es vienalga neiešu," aģentūras DPA žurnālistam atzīst taksometra vadītājs Farhads M.

Viņš norāda, ka nebalsos vēlēšanās tikmēr, kamēr Irānas politiķiem vairāk rūpēs palestīniešu, sīriešu, libāniešu un tagad arī Jemenas tautas labklājība nekā savi cilvēki, ar to acīmredzot domājot reģionālos konfliktus, kuros Irāna ir iesaistīta politiski un militāri.

Farhads M. studējis ģeoloģiju, taču, neskatoties uz valdības daudzajiem solījumiem, tā arī nav spējis atrast darbu savā profesijā, tādēļ tagad strādā par taksometra vadītāju Teherānā.

"Es neesmu [ASV prezidenta Donalda] Trampa fans, bet man patīk viņa "Amerika vispirms" sauklis. Tiklīdz te būs "Irāna vispirms", es atkal sākšu balsot," piebilst Farhads M. Līdzīgās domās ir arī daudzi citi irāņi.

Pēc tam, kad Irāna 2015.gadā noslēdza vienošanos ar pasaules lielvarām par savas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret sankciju atvieglošanu, vēlēšanās Irānā nākamajā gadā piedalījās miljoniem cilvēku, cerot uz iespēju tikt pie normālas, mierīgas dzīves.

Daudzi vēlētāji cerēja, ka Irānas politiķu uzmanības centrā atkal nonāks nacionālās intereses, bet politiskajai spriedzei un sankcijām tiks pielikts punkts.

Lielā vēlētāju aktivitāte 2016.gadā noveda pie reformatoru un mēreni noskaņoto politiķu ievēlēšanas parlamentā, kuri, līdzīgi kā prezidents Hasans Ruhani, solīja starptautisku samierināšanos, ekonomisko atveseļošanos, jaunas darbavietas un visu politieslodzīto atbrīvošanu.

Taču četrus gadus vēlāk realitāte ir pavisam cita. Irāna atrodas milzīgā finansiālā krīzē, bezdarba līmenis ir liels, sevišķi jaunu cilvēku vidū, un izlīgumu ar ārpasauli nav izdevies panākt.

Pēc ASV izstāšanās no kodolvienošanās un jaunu sankciju piemērošanas Irānu apdraud ne tikai tās finansiālā krīze, bet arī vēl lielāka izolācija. Arī politieslodzītie joprojām atrodas cietumos.

2019.gada novembrī Irānu pāršalca plaši protesti pret degvielas cenu palielināšanu, kas vēl vairāk saasināja krīzi. Irānas valdība joprojām nav atklājusi protestos bojāgājušo un aizturēto kopējo skaitu.

Demonstrācijas Irānā notika arī janvārī, kad daudzi cilvēki izgāja ielās, lai protestētu pret Ukrainas pasažieru lidmašīnas notriekšanu. Aviokatastrofā gāja bojā 176 cilvēki, tostarp daudzi irāņi.

Irānas bruņotie spēki notrieca lidmašīnu kļūdas dēļ, taču daudzi irāņi nosodīja Ruhani un citus Irānas līderus par šā fakta slēpšanu trīs dienas.

Daudzus irāņus arī sadusmojis fakts, ka no kandidēšanas vēlēšanās diskvalificēti vairāk nekā 7000 kandidātu, kuri noskaņoti labvēlīgi reformām.

To reformatoru skaits, kam atļauts kandidēt vēlēšanās, bijis tik mazs, ka viņiem Teherānā nācies grūti izveidot sarakstu ar 30 kandidātiem.

7000 apstiprināto kandidātu vidū daudzi vārdi ir vēlētājiem un vietējiem medijiem nezināmi.

Tā kā Irānā nav partiju sistēmas, daudzu kandidātu politiskās nostādnes ir neskaidras. Un daudzi novērotāji uzskata, ka konservatīvajiem un stingrās nostājas piekritējiem ir labas izredzes uzvarēt šajās vēlēšanās, kas būtu atgriešanās pie varas pēc septiņu gadu ilga pārtraukuma.

Taču Irānas augstākajiem līderiem liela vēlētāju aktivitāte ir svarīgāka par vēlēšanu iznākumu.

Liela vēlētāju aktivitāte Ruhani kalpotu kā pierādījums tam ka tauta turpina atbalstīt režīmu, un signāls Trampam, ka Irāna nav izolēta.

"Nekas nav ļaunāks (..) kā tukši vēlēšanu iecirkņi," pagājušajā mēnesī atzina Ruhani. Taču šobrīd šķiet, ka vēlēšanu iznākums var nebūt tāds, kā cer līderi.